"Mummers II" 140x110 cm eļļa/akrils/audekls /dzintar kalnin/ 2016
I. Kas ar Tevi notiek?
(ikviena no Ŕīm izpausmÄm ir pelnÄ«jusi nosodÄ«jumu un nicinÄjumu, jo tas neesi Tu)
Tevi nepÄrtraukti uztrauc tas, ko par Tevi padomÄs citi. Tev ir sajÅ«ta, ka visi Tev dara pÄri ā darbÄ, mÄjÄs, uz ielas, braucot maŔīnÄ. Tu esi depresijas un apÄtijas nomÄkts. Tavas dusmas reizÄm gÄžas pÄr lÄ«dzcilvÄkiem, lai gan pÄc tam Tu to nožÄlo. Tevi regulÄri piemeklÄ dažÄdas slimÄ«bas un nespÄks bez redzamiem slimÄ«bu simptomiem un iemesliem. Jeb Tu atrodies nepÄrtrauktÄ bezcerÄ«bÄ. Tu esi pÄrliecinÄts, ka pie visÄm TavÄm likstÄm ir vainÄ«ga kÄda ļauna acs vai lÄsts. Tevi nemitÄ«gi vajÄ sliktas priekÅ”nojautas. Tev nekas neizdodÄs ne darbÄ, ne Ä£imenÄ. Tev ir nemitÄ«ga tukÅ”uma un alku sajÅ«ta, lai gan esi dzÄ«ves baudÄ«tÄjs, un Tev nekÄ netrÅ«kst. Tu neko sev neatsaki, bet sajÅ«ta, ka ir par maz, Tevi nepamet. Tu brÄ«nies, ka neko nevari dzÄ«vÄ paspÄt, lai gan skrien, kÄ vÄvere ritenÄ«. Tev nepÄrtraukti nÄkas melot. Nekas neizdodas, lai gan gribÄji kÄ labÄk. Tu negribi, ka tiec piekrÄpts, bet tÄ notiek nepÄrtraukti. Tu visu laiku pavadi ideÄlÄ partnera meklÄjumos. Tev Ŕķiet, ka esi ideÄls, bet bieži raudi, jo nÄkas dzirdÄt pretÄjo. Tu nespÄj nodibinÄt normÄlas attiecÄ«bas. Tu kļūsti resns un esi atkarÄ«gs no kÄdÄm narkotikÄm (arÄ« nikotÄ«na). Tu nesaproti, kÄdÄļ cilvÄki vairÄs ar Tevi sarunÄties. Tev Ŕķiet, ka kaimiÅam vienmÄr ir vairÄk, un tÄ arÄ« ir. Tu reizÄm pats nesaproti, kÄ kaut kas tÄds ar Tevi varÄja notikt. Tu nespÄj sev to piedot. Tava kautrÄ«ba nevienam neŔķiet kÄ pieticÄ«ba. Tev viss besÄ« ÄrÄ! Ar Tevi nepÄrtraukti notiek lietas no kurÄm Tu visvairÄk baidies. Tu esi sliktu priekÅ”nojautu vajÄts. TevÄ« ir fobijas. Tev Ŕķiet, ka sliktÄk vairs bÅ«t nevar, un Tu nekad neatzÄ«sti savu vainu, par to visu Å”Åuksti sevis žÄlabÄs, un ceri, ka nÄkamriz vairs tÄ nerÄ«kosies.
Un Tev ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, Tu arÄ« neesi vainÄ«gs, ja nu vienÄ«gi pie tÄ, ka par vainÄ«gu uzskati sevi, un nespÄj to atzÄ«t ne sev, ne citiem! Bet patiesÄ«bÄ nav nekas jÄatzÄ«st, vairÄk kÄ tas, ka Tu esi Ego moŔķu apsÄsts.
MeklÄsim vainÄ«go, notvesim viÅu cilpÄ, nosauksim vÄrdÄ un padzÄ«sim no mÅ«su PersonÄ«basā¦atbÄ«vosim vietu BÅ«tÄ«bai
II. Kas ir kas
Egoisms
VÄrds Egoisms ir cÄlies no LatÄ«Åu vÄrda Ego āEsā- tÄ ir cilvÄka vÄrtÄ«bu orientÄcija, kura raksturo savtÄ«gu vÄlmju pÄrsvaru pÄr citu cilvÄku interesÄm. Egoisma izpausme slÄpjas attiecÄ«bÄs pret otru cilvÄku kÄ pret objektu un lÄ«dzekli savtÄ«gu mÄrÄ·u sasniegÅ”anai. MÄs uzlÅ«kosim Å”o negatÄ«vo vÄrtÄ«bu/enerÄ£iju kopumu, kÄ atseviŔķu Ä·ermeni, kÄ kaut ko nesaistÄ«tu ar Tavu PersonÄ«bu. VienÄ«gais mÄrÄ·is kÄds Tev ir, ir pÄrtraukt sevi identificÄt, ar Å”o personÄ«bai nepiederoÅ”o enerÄ£iju kopumu, saskatÄ«t to kÄ vienÄ«go oponentu, traucÄkli, ceÄ¼Ä uz savas bÅ«tÄ«bas ieraudzÄ«Å”anu un atklÄÅ”anu citiem. Ja Tu gribi pieskarties savai BÅ«tÄ«bai, Tev nÄksies ielÄgot, ka Ego vienÄ«gÄ funkcija ir parÄdÄ«t atŔķirÄ«bu. Ego ir sÄpju Ä·ermenis ā sÄpes, alkas, asaras un tukÅ”ums ir Tavu izvÄļu mÄrierÄ«ces ā brÄ«dinÄjuma lampiÅa. BrÄ«dÄ«, kad Tu ilgi nepievÄrs uzmanÄ«bu brÄ«dinÄjumiem, Tu, ielaižoties ar SÄpju Ä·ermeni darÄ«jumu kÄrtoÅ”anÄ, vari, paÅ”am to neapzinoties, pÄrdot viÅam vÄrtÄ«gÄko kas Tev ir ā āDvÄseliā. Jebkuru Tavu dziÅu apmierinÄÅ”anu un izÄ·ÄmoÅ”anu, kurÄ tiek pÄrkÄpti, vÄlÄk aprakstÄ«tie Principi attiecÄ«bÄ pret apkÄrtÄjiem, var definÄt kÄ savtÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Viss, kas ir Ärpus minÄtajiem principiem un nepÄrkÄpj tos (piemÄram, tÄdas izpausmes (pozitÄ«vi virzÄ«tas) kÄ atjautÄ«ba, izdoma, radoÅ”ums, centÄ«ba, u.c.), bÅ«tu grÅ«ti kvalificÄt kÄ savtÄ«gu rÄ«cÄ«bu, tÄtad, kÄ Egoā¦..
āPÄrdot dvÄseliā ā augstÄko morÄles principu apmaiÅa pret savtÄ«gi iegÅ«tÄm emocionÄlÄm un/vai materiÄlÄm baudÄm
Personība
VÄrds PersonÄ«ba ir cÄlies no latÄ«Åu vÄrda āpersonaā, kas apzÄ«mÄja aktiera masku sengrieÄ·u teÄtrÄ«. Jau vÄrda izcelsme norÄda uz saistÄ«bu ar citiem cilvÄkiem, tÄpÄc personÄ«bu raksturo tieÅ”i sociÄli nozÄ«mÄ«gÄs psihiskÄs Ä«paŔības.āDažÄdÄs formÄs, intepretÄcijÄs un izpausmÄs. PersonÄ«ba ir tas, kas Tu esi Å”eit. Un Å”eit Tu esi viens starp visiem, un esi teÄtra dalÄ«bnieks, kurÅ” grib spÄlÄt ar un starp labÄkajiem. Maska (PersonÄ«ba), kuru Tu uzvelc lÄ«dz ar pirmajiem elpas vilcieniem, Tev veidojas un pÄrtop un mainÄs visas dzÄ«ves garumÄ, tÄdÄ veidÄ nosakot Tavu ideÄlu izvÄli un saspÄles partnerus. Tava maska ir kÄ mÄ«ksta, kvÄlojoÅ”a stikla pika. Tu to veido, pakļauj, interpretÄ, maini. Maska sastÄv no trÄ«s mijiedarbojoÅ”Äm āoderÄmā, sekojoÅ”i: MiesaApziÅaGars. KÄ saistvielas Ŕīm oderÄm ā starp miesu un apziÅu ā atrodÄs lielisks kalps un sadarbÄ«bas partneris/algotnis ā PrÄts (ar visiem saviem impulsiem un smadzeÅu Ä·Ä«miskajÄm reakcijÄm, var uzÅemties par daudz darba un netikt ar to galÄ (vÄjprÄts), pÄrdodÄs kungam, kas vairÄk attÄ«stÄ«tsā¦intelektam par garÄ«gÄm izpratnÄm, egokaislÄm par lÄtÄm atkarÄ«bÄm, mÄ«l pats uzkundzÄties, bet to mÄs Å”eit neaplÅ«kosim) un starp apziÅu un devÄseli vienojoÅ”ais dakteris un zÄles, pÄtnieks un atklÄjÄjs, lieliskais entuazists ā Intelekts (ir plaÅ”i sakari ar zemapziÅu un virsapziÅu, mÄ«l darboties patstÄvÄ«gi, neļauj zemÄkstÄvoÅ”ajam prÄtam uzkundzÄties, arvien pilnveidojas, ir gatavs sevi dÄvÄt par vergu, kÄ jau sava amata meistars) . Å Ä«s Maskas Ŕūnu struktÅ«ru veido dziÅas, kuras var bÅ«t iedzimtas, ieaudzinÄtas, iegÅ«tas, uzspiestas, uc. Maska ir neaizsargÄta pret Å”o struktÅ«rdziÅu attÄ«stÄ«bu vai bojÄÅ”anos, jo atrodas tieÅ”Ä sÄpju-Ä·ermeÅa (Ego) ietekmÄ, kurÅ” dara to, kas viÅam ir jÄdara ā dod Maskai atŔķirÄ«gu redzÄjumu par lietu attÄ«stÄ«bu, izvÄļu nepiecieÅ”amÄ«bu, lÄmumu postoÅ”o vai veselÄ«go ietekmi. Jo vairÄk Tu ļaujies postoÅ”ajai ietekmei uz dziÅÄm, jo sÄpju izÄ·ÄmotÄka un duļķu pielijuÅ”Äka Maska kļūst. Tavs uzdevums ir caur sapratni (spÄles noteikumu/principu) ā kÄds neesi bÅ«tÄ«bÄ ā padarÄ«t dziÅas veselÄ«gÄkas, Masku smalkÄku, vieglÄku, patÄ«kamÄk nÄsÄjamu, lÄ«dz pat pilnÄ«gai tÄs caurspÄ«dÄ«guma panÄkÅ”anaiā¦lai Tava bÅ«tÄ«ba taptu redzama!
Kad mums nav ko slÄptā¦mums nav kam sÄpÄt!
Miesa ā personÄ«bas templis. ApziÅa ā paÅ”realizÄcijas mÄrÄ·is, augsti organizÄts izvÄrtÄtÄjs. Gars ā jÄgu , SapÅu, vÄlmju, iztÄles spÄku kopums
DvÄsele
DvÄsele, kÄ nemirstÄ«gÄ uzticÄ«ba Gaismai un MÄ«lestÄ«bai BÅ«tÄ«bÄ. DvÄsele nÄk no BÅ«tÄ«bas, kur ir tÄs mÄjvieta. DvÄsele Å”eit ir tÄ BÅ«tÄ«bas daļa ,kurai mums ir iespÄjams pieskarties, kuru, attÄ«roties maskai, iespÄjams atklÄt. DvÄseles atklÄÅ”ana Å”eit ir BÅ«tÄ«bas Ä«stenoÅ”ana matÄrijÄ, kura netika radÄ«ta vienÄ«gi kaislÄm, sÄpÄm un cieÅ”anÄm, bet gan, lai balstoties uz apziÅas ā (paÅ”realizÄcijas mÄrÄ·is, augsti organizÄtu analÄ«tisku apziÅas stÄvokļu izvÄrtÄtÄjs, daudzdimensionÄls) un gara ā (jÄgu, sapÅu, vÄlmju, iztÄles un ticÄ«bas spÄku kopums) spÄjÄm, caur personÄ«bas izvÄlÄm un lÄmumiem paustu savas augstÄkÄs BÅ«tÄ«bas izpausmes. DvÄsele ir PersonÄ«bas identitÄte, tÄ ir kÄ cietais disks, kurÅ” saglabÄ sevÄ« visas Tavas PersonÄ«bas izpausmes, kÄ atskaiti karmai (karmu neaplÅ«kosim), jeb kÄ augstÄko piepildÄ«jumu ā atgrieÅ”anos BÅ«tÄ«bas augstÄkajÄs dimensijÄs. DvÄseļu izpausmes dimensija ir fiziska, kurÄ ir iespÄjams piedzÄ«vot atŔķirÄ«buā¦lai gaisma varÄtu sevi identificÄt ir nepiecieÅ”ama tumsa. BÅ«tÄ«bas augstÄkajÄs dimensijÄs tÄdas nav, tÄdÄļ ir fiziskÄ dimensija, kur ir iespÄjamas sÄpes un āizstumtÄ slavaā, kura ir kÄ izvÄļu konstruktors, kur mums kÄ tÅ«kstoÅ”iem BÅ«tÄ«bas nesÄju ir iespÄja mÄcÄ«ties izgaismot Tumsu, izdarot izvÄles, pieÅemot lÄmumus izvairÄ«ties no sÄpÄm, neradÄ«t tÄs caur iztÄli un domÄm. Bet DvÄsele ir visuzÅÄmÄ«gÄkÄ pret informÄciju, pÄrÄko vÄ«rusu sagrauzta, tÄ zaudÄ savu identitÄti, kļūstot par vÄveri karmas ritenÄ«, par sÄpju un tumsas saspÄles bumbiÅu, BÅ«tÄ«ba to nevar nepieļaut, jo tÄda ir mÅ«su apziÅas paÅ”realizÄcijas izvÄleā¦sÄpju ietekmÄ.
Tava dvÄsele nevienam nav vajadzÄ«ga, bet tavas sÄpes gan. DvÄsele nepÄrdodasā¦tÄ tiek ieÄ·Ä«lÄta kredÄ«tÄ uz sÄpju procentiem
Būtība
BÅ«tÄ«ba lielÄkajÄs reliÄ£ijÄs tiek traktÄta zem visiem pazÄ«stama nosaukuma āDievsā. Bet pastÄv arÄ« daudz dažÄdu citu intepretÄciju par AugstÄkÄs BÅ«tÄ«bas izpausmÄm. ArāDievsā jeb PatiesÄ«ba, tiek apzÄ«mÄts arÄ« cilvÄka augstÄko morÄles principu kopums, kuru sastÄda ā jÄga, gods, taisnÄ«gums, mÄ«lestÄ«ba, lÄ«dzcietÄ«ba, labestÄ«ba, augstsirdÄ«ba, pieklÄjÄ«ba, atbildÄ«ba, sapratne, u.c. Å eit mÄs neaplÅ«kosim BÅ«tÄ«bas izpausmes detalizÄtÄk, tik vien kÄ pieskarsimies BÅ«tÄ«bai caur smagu atteikÅ”anos no savtÄ«gu kaislÄ«bu atkarÄ«bu radÄ«tÄjÄm alkÄm, sÄpÄm, tukÅ”uma un to remdÄÅ”anu rituÄliem (atkarÄ«bas definÄ«cija ā mÄs baudam sÄpju remdÄÅ”anas rituÄlu, remdÄjot tÄs ar paÅ”u sÄpju izraisÄ«tÄju), kÄ arÄ« Maskas attÄ«rÄ«Å”anu, dziedinoÅ”u izvÄļu izdarÄ«Å”anu, lai Ŕī saskarsme un atklÄsme (arÄ« atklÄtÄ«ba un atklÄt) kļūtu iespÄjama, atklÄsme par pieskarÅ”anos augstÄkajÄm vÄrtÄ«bÄm, jÄgas iedoÅ”anu/saredzÄÅ”anu, sevis apzinÄÅ”anos kÄ mikrokosmosa un BÅ«tÄ«bas piepildÄ«juma ā Miesa+ApziÅa+Gars (M.A.G.) kopÄ«bu! BÅ«tÄ«ba ir PersonÄ«bas augstÄkÄ izpausme.
MÄs un viss kas ir ap mums ir BÅ«tÄ«bas piepildijums
III. Par ko ir runa.
Ir daudz materiÄlu un pamÄcÄ«bu, kuras mÄca, kas mums jÄdara un kÄdiem mums ir jÄbÅ«t, kÄds ceļŔ ejams un kÄdi vingrinÄjumi jÄveic, lai mÄs pietuvotos savai BÅ«tÄ«bai. Å is apraksts nebÅ«s maigs, jo mÄs te neapskatÄ«sim variÄcijas, kÄ labÄk katram āindividiÄliā. PalÅ«kosimies padziļinÄtÄk uz paÅ”u problÄmas kodolu (kapÄc nav tik viegli tÄdiem bÅ«t, jab kÄdiem Nav jÄbÅ«t, lai pietuvotos savai BÅ«tÄ«bai), jebÅ”u, kÄ teica kÄds mans draugsā¦āpaskalosim apakÅ”biksesā. Kas ir tas, kas Tevi attÄlina un traucÄ pietuvoties savai bÅ«tÄ«bai? MÄs visi to labi pazÄ«stam, zinam viÅa motÄ«vus un paredzam viÅa rÄ«cÄ«bas un intrigas, kuras mÅ«s attÄlina no mÅ«su BÅ«tÄ«bas. TÄtad runÄÅ”u es ne ar Tevi, bet gan ar Tavu sÄpju Ä·ermeni, ar Ego. Un varu brÄ«dinÄt, daudziem tas nebÅ«s patÄ«kami, pieļauju, ka visiem. Un es zinu, ka Tu to Åemsi personiski (bet atceries, ka personisks ir tikai Ego, BÅ«tÄ«ba ir priecÄ«ga). KÄ es zinu, ka Tu to Åemsi personiski, ja neesam pat runaajuÅ”i? Es to zinu, jo, esmu notvÄris cilpÄ Ego, un identificÄjis viÅu ar viÅu paÅ”u, un viÅÅ” nav daudzas BÅ«tÄ«bas, viÅÅ” ir viens aprobežots glumiÄ·is un ir ieperinÄjies TevÄ«, lai apmaiÅÄ pret lÄtÄm kaislÄ«bu atkarÄ«bÄm parazitÄtu uz Tavas BÅ«tÄ«bas rÄÄ·ina. Un barotu sevi ar tavÄm sÄpÄm.
SveÅ”a acÄ« skabargu mÄs ieraugÄm, savÄ baļķi nespÄjam saskatÄ«t
IV. KÄ tas sÄkÄs. Un, kÄ tam jÄbeidzÄs.
Persona attÄ«stÄs un aug visas dzÄ«ves garumÄ, tÄdÄļ ir ļoti bÅ«tiski apzinÄties to pÄc iespÄjas ÄtrÄk. UzsÄkot darbu pie strukturizÄÅ”anas, apzinÄ«gi to vÄloties, jebkurÄ dzÄ«ves posmÄ ir svarÄ«gi apzinÄties starta pozÄ«cijas paÅ”am un, ja esat vecÄki, tad arÄ« jÅ«su bÄrniem. KristieÅ”i to dÄvÄ par āiedzimto grÄkuā (jeb nezinÄÅ”ana), un viÅi daudz nav kļūdijuÅ”ies, jo bÄrns ir vislielÄkais egoists, un pamazÄm pieaugot un pilnveidojoties, kÄ sexuÄlai personÄ«bai, apkÄrtÄjo faktoru ietekmÄ, pilnveidojÄs arÄ« ānezinÄÅ”anaā ā Ego. LÄ«dz brÄ«dim, kamÄr Tu paÅ”apzinÄ«gi spÄj strukturizÄt savu Ego ā personu, to veido apkÄrtÄjie faktori: audzinÄÅ”ana, sociÄla vide, reliÄ£ija, intereÅ”u loks, attÄ«stÄ«bas iespÄjas, draugi, skolotÄji, tas viss veido pozitÄ«vo vai negatÄ«vo attÄ«stÄ«bas ievirzienu, kÄ arÄ« intereses, vajadzÄ«bas, paÅ”novÄrtÄjums, jÅ«tÄ«gums un dusmu slieksnis ā Å”ie iemantotie faktori summÄjoties ar iedzimtajiem psiholoÄ£iskajiem faktoriem: temperamentu, raksturu, dotÄ«bÄm, un spÄjÄm veido mÅ«su neapzinÄto Ego-personu.
PÄc neapzinÄtÄs Ego-personas veidoÅ”anÄs, sÄkas apzinÄtÄs Ego-personas izveide, kad sÄc pats izvÄlÄties savas intereses, profesionÄlo darbÄ«bu, Ä£imeni un tÄs modeli, stÄvokli sabiedrÄ«bÄ, pozitÄ«vo un negatÄ«vo ievirzi, draugus un emocijas.
BrÄ«dÄ« kad sÄc apzinÄties nepiecieÅ”amo darbu pie Ego-personas strukturizÄÅ”anas, labÄkÄs starta pozÄ«cijas ir tad, ja nÄkas tikai pilnveidot savu PersonÄ«bu (Miesa ApziÅa Gars), jo visi iepriekÅ”minÄtie faktori Tevi ir veidojuÅ”i par apzinÄ«gu un krietnu cilvÄku, ar augstu dusmu slieksni, mÄrenu jÅ«tÄ«gumu, izpratni par principiem, lÄ«dzcietÄ«gu, ar perspektÄ«vu mÄrÄ·a redzÄjumu, augstÄm morÄles normÄm, pamatvÄrtÄ«bu izjÅ«tu, godprÄtÄ«gu, ar spÄju vairot pozitÄ«vu auru ap sevi, veidot saikni ar gaismu, PatiesÄ«bas redzÄjumu rutÄ«nÄ (Å”eit un tagat), klÄtbÅ«tnes jÄgas izjÅ«tu. Prasmi rÄ«koties saskaÅÄ ar objektÄ«vo. Esi pietuvinÄjies savai bezgalÄ«gajai BÅ«tÄ«baiā¦
Ne jau visiem viss ir gÄjis gludi un Ego-persona ar savÄm ambÄ«cijÄm un kaislÄm ir ÅÄmusi virsroku. Bet ir jÄsaprot viena lieta, ka PersonÄ«ba(M.A.G.) lauztin laužÄs izgaismot Tavu apziÅas evolÅ«cijas ceļu mÄjup uz EsÄ«buā¦.visur esoÅ”u Gaismu un MÄ«lestÄ«bu. Un jÄpÄrstÄj sevi identificÄt ar to kas Tu neesiā¦ar SavtÄ«go.
V. Principi. KÄds BÅ«tÄ«bÄ Tu neesi.
Varu piebilst, ka neko jaunu Tev nepastÄstÄ«Å”u, mÄs visi sen to zinÄmā¦bet dažreiz paÅ”as redzamÄkÄs lietas ir ar pirkstu jÄiebaksta acÄ«, lai taptu ieraudzÄ«tas.
MÄ«lestÄ«ba ir devÄju privilÄÄ£ija, ÅÄmÄjiem ir tikai kaisles
"NeSÄts" 140x110 cm eļļa/akrils/audekls /dzintar kalnin/ 2016
Principi:
1. Piedot. Pirms ieej templÄ«-piedod! Piedod sev, jo ātemplisā ir Tava BÅ«tÄ«ba, un piedoÅ”ana ir vajadzÄ«ga tikai Tev paÅ”am pret savu PersonÄ«bu. Jo mokoties mūžīgÄ nožÄlÄ un sirdsapziÅas pÄrmetumos, Tu turpini glaudÄ«t Egosexti, viÅai ir vajadzÄ«gas Ŕīs žÄlabas, viÅai nepiecieÅ”amas sÄpes. Å Ä« sexte ir tÄ, kas ir atÅÄmusi Tavai PersonÄ«bai Tavu BÅ«tÄ«bu, un Tu esi paralizÄts uz dalÄ«Å”anos, lÄ«dzcietÄ«bu, mÄ«lestÄ«bu, laimi, godprÄtu un citÄm Tavas BÅ«tÄ«bas augstÄkajÄm vÄrtÄ«bÄm. Piedodot sev, Tu automÄtiski piedod citiem un esi gatavs atbildÄt par katru savu rÄ«cÄ«bu un motÄ«viem. Tev ir sajÅ«ta, ka visi Tev dara pÄri? Muļķības, Tu neesat nevienam interesants! Vismaz ne vairÄk, kÄ pÄri darÄ«tÄja Ego apliecinÄÅ”anai. Parasti tas ir Tavs Ego, kam nepiecieÅ”ama pÄri darÄ«juma sajÅ«ta. Ja Tev Ŕī sajÅ«ta nav vajadzÄ«gaā¦tad, kas Tev ko var nodarÄ«t? Å Ä« sajÅ«ta vistieÅ”ÄkÄ veidÄ rada sÄpes. JÄ zinu, ka tagat izklausos muļķīgiā¦kÄ mÄs varam vÄlÄties paÅ”i sevi sÄpinÄt!? TieÅ”i tÄ, tie neesam mÄs, kas grib sÄpju sajÅ«tu, tas ir mÅ«su Ego, kam ir jÄizdzÄ«vo uz Å”Ädu sajÅ«tu bÄzes. TÄdÄļ arÄ« to droÅ”i var dÄvÄt par atkarÄ«bu, jo Ŕī sÄpju sajÅ«ta aizpilda tukÅ”umu, ko Ego pats rada, ar baiļu, nedroŔības, nepÄrliecinÄtÄ«bas u.c. negatÄ«vÄm emocijÄm. SaindÄjot Tevi, lai piedÄvÄtu savu alternatÄ«vo medicÄ«nu egopaÄ£iru(alkas, tukÅ”ums, neapmierinÄtÄ«ba) simptomu mazinÄÅ”anai, lÄ«dz tas kļūst par tukÅ”uma remdÄÅ”anas rituÄlu, ar sÄpÄm mūža garumÄ (un piedodi mums mÅ«su parÄdus, kÄ arÄ« mÄs piedodam saviem parÄdniekiem). VienÄ«gais parÄdnieks Tu esi pats sev, gaidot piedoÅ”anu no citiem pret solÄ«jumu piedot viÅiem, Tu jau esi sevi noÄ·Äris Ego atkarÄ«bas cilpÄ. Nekas nav jÄgaida, piedod jau Å”odien sev! Un nebÅ«s vairs jÄuzmet lÅ«pa uz citiem. Reakcija uz destruktÄ«vÄm situÄcijÄm: 1)PilnÄ«bÄ pieÅemt un priecÄties par lielisko pieredzi. 2)IzrunÄties uzreiz, negaidot sevÄ« mostamies kurnÄÅ”anu un neapmierinÄtÄ«bu. 3) Aiziet no situÄcijas, uzgriežot tai muguru un aizmirstotā¦kas bijis bijis. Visas pÄrÄjÄs reakcijas ir sÄpju radoÅ”as/savtÄ«gas.
2. Nemelot. Nemelot sev. LabÄkais veids, kÄ to uzsÄkt darÄ«t ir censties neizlikties citu priekÅ”Ä. Bet nevienam tas nav svarÄ«gÄk, par Tevi paÅ”u. Ja Tu to nepÄrtrauksi, Tev nemaz nav vÄrts iedziļinÄties pÄrÄjos principos. Jo tikai dÄļ Ŕīs prasmes ā melot, Tu ļaujies pÄrkÄpt visus pÄrÄjos principus, un tÄdÄ veidÄ dod sev atļauju nepiedot paÅ”am sev, un netiec ÄrÄ no Ŕī negÄciju dÅ«ksnÄja. Tu ļaujies Ŕīm negÄcijÄm vairoties TevÄ« un pÄrvÄrst Tavu Masku par sÄpju skulptÅ«ru, kura vairs citu realitÄti nepazÄ«st un spÄja samierinÄties ar arvien pieaugoÅ”o vajadzÄ«bu pÄc kaislÄm ir kļuvusi par normu. Tu atļaujies melot pats sev, par to, ka Tev tas patÄ«k. Å Ädi melojot Tu dod sev atļauju darÄ«t visneiedomÄjamakÄs lietas, pÄrkÄpjot visus principus. Radot sev ticÄ«bu, ka paliksi nesodÄ«ts, lai gan Ŕī ticÄ«ba un Ŕī situÄcija ir sods, kurÄ Tu sevi turi, radot apstÄkļus vai labvÄlÄ«gu augsni meliem, bet meliem Ä«sas kÄjas, jeb kÄju nav vispÄr, lÄ«dz ar to nekur patiesÄ«ba nav jÄmeklÄ, viÅa slÄpjas tepatā¦.aiz Taviem meliem.
3. NebÅ«t ākurlamā un āaklamā. IeklausÄ«ties un saredzÄt sevi. LabÄkais veids kÄ to sÄkt darÄ«t, ir sÄkt uztvert apkÄrt notiekoÅ”o. IeraudzÄ«t citus, sadzirdÄt citus, jo akls ir tikai Tavs Ego. ViÅÅ” ir aizÅemts pats ar sevi, viÅam nav laika klausÄ«ties citos, viÅÅ” grib runÄt par sevi, apbrÄ«not sevi, klausÄ«ties tikai sevÄ«, bet mÄcoties sadzirdÄt, Tu pamanÄ«si atŔķirÄ«bu. Ieraugi Ego sevÄ«, klausoties un vÄrojot citus. ApkÄrt mÄ«toÅ”ais Ego ir Tavs spoguļattÄls, bet sasitot spoguli, Tava seja nemainÄ«sies, svarÄ«gi ir lÅ«koties Å”ajÄ spogulÄ«, lai varÄtu veikt sevÄ« korekcijas. TÄdÄļ, ja redzi, ka runÄ kÄds Ego, nevis kÄda BÅ«tÄ«ba, ļauj arÄ« viÅam izteikties lÄ«dz galamā¦nu kaut vai tÄdÄļ lai ieraudzÄ«tu sevi Å”ajÄ monologÄ. JÄ, tÄ ir salÄ«dzinÄÅ”ana, Tu teiksi, ka tas nav pareizi salÄ«dzinÄt sevi ar citiem. PiekrÄ«tu, bet tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja Tu savÄ salÄ«dzinÄjumÄ gribi mÄrÄ«ties ar EgosextÄm, ja uzlÅ«ko egoistu ar dziļu sapratni un kÄ absolÅ«tu pieredziā¦tad salÄ«dzini droÅ”iā¦tas tuvinÄs Tevi Tavai personÄ«bai (bloga turpinÄjumÄ plÄnoju aprakstu, kÄ reaÄ£Ät uz egoistiem, bet tas bÅ«s tad, kad bÅ«sim tikuÅ”i ar sevi galÄ). Klausoties tikai sevÄ«, Tu atri vien iedzen sevi strupceļÄā¦sÄpÄs, cieÅ”anÄs,tukÅ”umÄ, un visos citos Ego paÄ£iru simptomos. NeklausÄ«Å”anÄs un neredzÄÅ”anas gadÄ«jumÄ tÄ ir aprobežotÄ«ba un aizspriedumainÄ«ba, bailes iziet Ärpus savas Ego zonas, kas ir arÄ« mÄ«tiem apvÄ«tÄ komforta zona. NeapmierinÄtÄ«bas plÄ«vurs.
4. NekrÄp. PiekrÄptais beigÄs bÅ«s tikai Tava PersonÄ«ba, kurai tiks laupÄ«ta iespÄja pieskarties BÅ«tÄ«bai. LabÄkais veids, kÄ mÄcÄ«ties nekrÄpt sevi, ir nekrÄpt savus ā sievu, vÄ«ru, Ä£imeni, draugus, kolÄÄ£us, partnerus, tautu, nÄciju, cilvÄci kopumÄ, jo kamÄr Tu krÄpsi sevi, un viens otru, Tu bÅ«si noÄ·Äris pats sevi savas negatÄ«vÄs egocilpas apskÄvienos. Un vaÄ¼Ä netiksi no Å”iem apskÄvieniem, jo, kÄ jau augstÄk minÄju par kaislÄ«bu atkarÄ«bu, arÄ« krÄpÅ”ana ir kaislÄ«ba, kura aiz sevis atstÄj nepiepildijuma sajÅ«tu, un, rehabilitÄciju nesaÅemoÅ”a, Ŕī atkarÄ«ba dzen sevi arvien dziļÄkÄ purvÄ, meklÄjot arvien jaunu devu, arvien lielÄkos apmÄros, ar arvien atrÄk izzÅ«doÅ”o kaifa sajÅ«tu. AizliegtÄ augļa garÅ”a ir nÄvÄ«gi forÅ”a ā tÄ Ego Äukst, Tev uz kreisÄ pleca sÄdÄdams. ApmaiÅÄ pret lÄtÄm izpriecÄm, Tu esat atdevis viÅam savu DvÄseli ā nekÄda morÄle, nekÄda doÅ”anas prieka, nekÄda nesavtÄ«ga uzupurÄÅ”anÄs, nekÄdas dziļas izpratnesā¦..vien pieaugoÅ”a tukÅ”ums un nepiepildÄ«tas alkasā¦sÄpesā¦..meliā¦ā¦.bailesā¦ā¦.izmisumsā¦.
5. Netenkot. Tenkojot par citiem, Tu automÄtiski pieslÄdzies tenku interfeisamā¦un faktiski tenko par seviā¦Ā«viena tante teicaā¦Ā» loks vÄl nav pusÄ, kad Ŕī ragana, kas to visu teica esi Tu. Jo tas ko Tu radi tenkojot, liek baumu bumbai velties no kalna ar milzÄ«gu Ätrumu, samilzt dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamos izmÄros. Ja Tu esi tenku radÄ«tÄjs vai nÄsÄtÄjs, derÄtu apzinÄties, ka visi ar kuriem Tu esi atklÄts savos apmelojumos un spriedelÄjumos par citiem, ir tieÅ”i tÄdi paÅ”i slimnieki kÄ Tu. Un kad Ŕī baumu bumba tiks velta pie nÄkamÄ, Tu jau tur bÅ«si iekÅ”Ä. Visi, sasÄjuÅ”ies ar savÄm ļaunajÄm mÄlÄm, jÅ«s velsieties baumu bumbÄ lÄ«dz iekritÄ«sit tenku dÄ«Ä·Ä« un noslÄ«gsiet Å”ajÄ stÄvoÅ”ÄjÄ dÅ«ksnÄjÄ. Un, kÄ vÄrdÄ tas tiek darÄ«ts? Ir tikai viens sabiedrotais, kas zina kÄdÄļā¦tas ir Tavs Ego, kuram vajag Å”os apliecinÄjumus un pÄrÄkuma sajÅ«tas, tas viÅam liks justies labÄkam par citiem, par tiem kuri uz mirkli bÅ«s nokļuvuÅ”i zem Tavas mÄles. Tu baidies bÅ«t pats? Tu domÄ, ka Tavas BÅ«tÄ«bas izpausmes netiks pamanÄ«tasā¦.!? (augsti intelekti runÄ par idejÄm, vidÄji- par notikumiem, zemi ā par cilvÄkiem), Tavai BÅ«tÄ«bai piemÄ«t augsti attÄ«stÄ«ts intelekts, neļaujies mirklÄ«gÄm kaislÄmā¦neaizÄno un nesaduļķo savu PersonÄ«bas izpausmi ā BÅ«tÄ«bu.
6. Neskaust. Gala beigÄs Tu skaudis bÅ«si pats sevi. Par ko Tu skaud? Ko Visums ir aizmirsis Tavai BÅ«tÄ«bai iedot? JÅ«ties apdalÄ«ts? TÄs ir muļķības, Tev nekÄ netrÅ«kst, varÄtu netrÅ«kt, ja nepavadÄ«tu tik daudz laika skaužot. TrÅ«kumu izjÅ«t vienÄ«gi Tavs labÄkais draugs Ego, jo kaut ko sakÄrojÄs, kas citiem ir vairÄkā¦skaistÄku sievu, gudrÄku vÄ«ru, lepnÄku vÄÄ£iā¦nu visu to, kas citiem ir, bet Tev, kÄ par nelaimi nav, un visticamÄk nav tÄpÄc, ka kÄds Tev to ir noskaudis! JÄ tieÅ”i tÄ ā tas kaimiÅÅ” noskauda kuram tas viss ir. Pie tam viÅÅ” arÄ« uzsÅ«tija visas likstas Tev, kuras Tevi tagat piemeklÄ ā pÄc tam, kad viÅa melnais kaÄ·is pÄrskrÄja Tev pagÄjuÅ”o nedÄļu ceļu. MÄÅticÄ«ba ir viena no skaudÄ«bas baiļu formÄmā¦sliktu priekÅ”nojautu vÄstnese, kÄ saÅemts attaisnojums no Visuma savai skaudÄ«bai pret sevi. Ja kaut kas notiek, tad tas nav manas skaudÄ«bas dÄļ! Tavs Ego ir suÄ£estÄjis Ŕīs vibrÄcijas attiecÄ«gajÄ rezonansÄ, Tu ļauj sÄpju Ä·ermenim plosÄ«t Tavu dvÄseli. Tavs Ego mÄ«cÄs ar Tavu PrÄtu, bloÄ·Äjot jebkÄdu palÄ«dzÄ«bu no augÅ”as, tikvien kÄ skaudÄ«go vÄlmju piepildijumuā¦sagÄdÄt kÄrtÄjo tukÅ”umuā¦sÄpesā¦alkasā¦.neko. TÄdÄ veidÄ paralizÄjot jebkÄdu pozitÄ«vu rÄ«cÄ«bu, koncentrÄÅ”anos uz visa tÄ iemantoÅ”anu ar nesavtÄ«gu pieeju. Rodoties histÄriskajÄm ilgÄm pÄc tÄ, kas citiem ir, Tu zaudÄ dotÄ«bas to visu iegÅ«t. Bet, ja Tu ceri to visu iemantot tikai tÄdÄļ, lai kÄds Tev varÄtu noskaust, tad to Tu arÄ« saÅemsi ā vÄlmi skaust un bÅ«t noskaustam. Jo pats sevi Tu noskaud pirms kÄds ir paspÄjis apskaust Tevi. Ak, labais draugs Ego, kÄ viÅam gribÄs bÅ«t pamanÄmÄkam par citiem. Neapskaužams džeks! SkaudÄ«ba ā sarežģītÄkÄ Ego izpausme, viÅÅ” pats nemaz netiek ar to galÄā¦jo ir tik skaudÄ«gs, ka nespÄj likt citiem skauzt, jo nav laika tikt pie apzkaužamÄ«basā¦. ir jÄskaužā¦.:)
7. Nedusmoties. Dusmas ir Ego radÄ«ta histÄrija, kurai ir tikai viens mÄrÄ·isā¦radÄ«t sÄpes, dusmu radÄ«tam neprÄtam seko nožÄla (skatÄ«t pirmo principu)! NespÄja samierinÄties, trauksme, bailes, nespÄja pieÅemt un izprast situÄcijas un ÄrÄjos faktorus. ArÄ« iecietÄ«ba un pacietÄ«ba ir bumbas ar laika degli ā mÅ«su BÅ«tÄ«ba pieÅem vai nepieÅemā¦neko necieÅ”. ArÄ« lÄ«dzcietÄ«bu vajadzÄtu traktÄt kÄ dziļu sapratni par sÄpÄm. NeiecietÄ«ba un nepacietÄ«ba jau ir paÅ”as dusmas. Ja Tu dzÄ«vo realitÄtÄ, kur harmonijas noteikumus diktÄ Tava Ego labsajÅ«ta, zini, tÄdu mieru var iedragÄt jebkas, kas nav vienÄ rezonansÄ ar Tava Ego ŔķautnÄm. Ego ir viens, viÅu nav daudz, jo viÅÅ” nav indentitÄte, jo viÅam patÄ«k konfliktÄt ar sevi, kÄdÄļ gan nÄ, ja tas rada sÄpes. ArÄ« atmaskojoÅ”a Gaisma var traumÄt Å”o Egoharmoniju, atvelkot viÅam melu plÄ«vuru un atklÄjot tÄ patieso seju. ApkÄrtne viÅu neinteresÄ lÄ«dz brÄ«dim, kad tÄ sÄk traucÄt viÅa majestÄtei, viÅa neaizskaramÄ«bai, viÅa burvÄ«bai. Un dusmas, protams, ir lieliska sÄpju terapija ā DvÄseles iznÄ«cinÄÅ”anÄ. Kas var bÅ«t postoÅ”Äk, kÄ ar dusmÄm pierÄdÄ«t savu pÄrakuma statusu kaislÄ«bu meklÄjumos sÄpju radÄ«Å”anÄā¦ Dažreiz jau pat vairs nav svarÄ«gi, par ko iedegÄs dusmas, jo Ego ir iemÄcijies lieliski manipulÄt ar dusmÄm..dusmojas par to, ka ir dusmasā¦.ka kÄds Å”ajÄ iedomÄ«bas pÅ«slÄ« atļÄvÄs radÄ«t Ŕīs dusmasā¦jÄÄÄā¦tas noteikti ir dusmu vÄrts! DvÄselÄ«te, nabadzÄ«te, kaktiÅÄ ierÄvusies mirst, jo viÅa nezin, kas ir dusmasā¦GaismÄ tÄdu navā¦EsÄ«bÄ ir mÄ«lestÄ«ba.
8. NepersonificÄt. Å emt visu personiski ir Ego ikdiena. Ä»oti graujoÅ”i laikietilpÄ«ga un daudz sliktu emociju ietveroÅ”a Ä«paŔība. VarÄtu pat traktÄt par 21 gs. mÄri. Å Ä«s apvainotÄ«bas un sakÄvju sajÅ«tas, kuru pamatÄ ir daudz negatÄ«vi tandÄmi (greizsirdÄ«ba, nedroŔība, apdraudÄjums, nepÄrliecinÄtÄ«ba, bailes, skopums, sÄ«kumainÄ«ba, aizdomÄ«ba, kauns, kautrÄ«gums, mÄÅticÄ«ba, vainas apziÅa, aizvainojums arÄ« uz sevi, u.c.), dažkÄrt TevÄ« ir ieÄduÅ”Äs lÄ«dz pat fobiju lÄ«menim. Un sakÄvju sajÅ«ta, baudot savas fobijas, ir kļuvusi par normu. ApvainotÄ«ba ir kÄ indes trauks ar karoti, pats prasÄs, lai tiktu pagarÅ”ots. Saldais, sÄ·ietami pÄc garÅ”as, maisÄ«jums aicina izgarÅ”ot arvien jaunas dozas, un jo vairÄk tu rij Å”os mÄslus, jo skÄrienjÅ«tÄ«gÄks kļūsti. Bet, kÄ jau mÄs noskaidrojÄm, tas neesi Tu, kura sieniÅas kļūst plÄnas, ka katrs spalvas pieskÄriens sagÄdÄ sÄpes ā tas ir Tavs Ego. Gala beigÄs tas var novest pie traÄ£iskiem iznÄkumiem, absolÅ«tas atbildÄ«bas zaudÄÅ”anas, atriebÄ«bas, paÅ”nÄvÄ«bas utt. utjp. BÅ«tÄ«bu nekas neapdraud personiski, DvÄsele gÅ«st vienÄ«gi pieredzi, ja mÅ«su paÅ”izpausme nav aizÅemta ar sÄpÄm. Visa Ŕī draza balstÄs uz Ego zaudÄjumiem, viÅam ir ko zaudÄtā¦lepnumu, patmÄ«lÄ«bu, vÄ«zdegunÄ«bu, divkosÄ«bu, liekulÄ«bu, pasaule nabas sajÅ«tuā¦
9. NebÅ«t augstprÄtÄ«gam. LielÄ«ba un tÄ«ksminÄÅ”anÄs ir Ego radÄ«to mazvÄrtÄ«bas kompleksu aizpildÄ«Å”ana ar demogoÄ£iju, lielummÄniju, plÄtÄ«Å”anos, tukÅ”u ādirÅ”anuā, apsmieÅ”anu, paÅ”apmierinÄÅ”anos dažÄdÄs formÄs, utt. utjp. Tas silda, ai kÄ tas silda Ego miesu, kÄ tÄda sauna. To iesÄkot Ego nespÄj apstÄties. Tik lielus rada tukÅ”umus Ŕī pati kaislÄ«ba! Jo vairÄk Tu lielies, un tÄ«ksminies, jo augstÄk degunu esi pacÄlis, jo lielÄkus tukÅ”umus tas TevÄ« rada (nermdinÄmu sajÅ«tu, ka vajag kaut ko vÄl. Pie tam visbiežÄk pat nav iespÄjams definÄt KO Ä«sti), lai paÅ”am bÅ«tu ko aizpildÄ«t. Ego dzird pats sevi tik saldi skanam, tÄdÄ paÅ”apmierinÄtÄ«bÄ slÄ«gstoÅ”am, viÅam jau vairs nav svarÄ«gi vai atstÄstÄ«jums ir izdoma vai realitÄteā¦kÄ meli tÄ visa liekulÄ«ba atplaukst augsprÄtÄ«bas ziedÄ. Tik lieli ir tukÅ”umi, ko rada Ŕī kaislÄ«ba, kÄ izraktas bedres mÅ«su personÄ«bÄ atspoguļojas augstprÄtÄ«bÄ. TÄ zÅ«d reÄlais mÄrÄ·is un koncentrÄÅ”anÄs spÄjas, apstÄjoties pie katra mazÄkÄ darbiÅa un tÄ«ksminoties paÅ”am par sevi, alkstot atzinÄ«bas un slavasā¦fuj. Parasti tas ir brÄ«dis, kad sÄkas reÄla stagnÄcija, paÅ”apmierinÄtÄ«bai seko ļoti daudz sliktu negÄcijuā¦.triviÄlismsā¦rutÄ«naā¦depresijaā¦utt. utjp.
10. NepieklÄjÄ«ba. NepieklÄjÄ«ba sevÄ« ietver visplaÅ”Äko negÄciju klÄstu, sÄkot no brutÄlas spļaudÄ«Å”anÄs un lamÄÅ”anÄs uz ielas, beidzot ar izsmalcinÄtu un plÄnveidÄ«gu kaitniecÄ«bu, bieži balstÄ«tu uz dažÄdu fobiju un sexsuÄlu noslieÄu frustrÄcijÄm. NepieklÄjÄ«gs Ego spÄj elementÄras jÅ«tas un vajadzÄ«bas sakÄpinÄt lÄ«dz galÄjam lÄ«menim, noÄrdot jebkuras barjeras vai morÄles normas. Lai Tu kļūtu nepieklÄjÄ«gs, Ego nav vajadzÄ«gi daudz iemesli, tÄ ir Ätra kaisle, ko var izspÄlÄt pat Ä«paÅ”i neispringstot iemeslu meklÄÅ”anÄ, lielisks veids, kÄ aizsÄkt veselu regresu Ä·Ädi, kombinÄjot lÄ«dz pat maximumam. KÄ sÄrkociÅÅ” uzvilkts tiek nepieklÄjÄ«gs vÄrds vai žestsā¦ugunsgrÄkam ar to pietiek! Ego tas ir kÄ krutuma lÄ«meÅrÄdis vai paÅ”apliecinÄÅ”anÄs kanalizÄcijas akaā¦kur krÄjas un krÄjas, lÄ«dz plÅ«st pÄri malÄm. Ego ir ieinteresÄts aplipinÄt visus ar savu parasmi uzvesties nepieklÄjÄ«gi, jo kur ir, tur rodas. Bieži nepieklÄjÄ«bu Ego izmanto arÄ« kÄ cita Ego audzinÄÅ”anas metodi. Te viÅÅ” veikli iestÄsta Tev, ka tÄ ir jÄrunÄ ar citu Ego, bet tÄ nav. Ar citu Ego ir jÄrunÄ viÅam saprotamÄ valodÄ, tupi paskaidrojot vÄrdu pa vÄrdam, bet ne kļūstos nepieklÄjÄ«gam, jo ja atļausies tÄds kļūt, Tu pat nepamanÄ«si kÄ pats esi ļÄvies Ego kaislÄ«bai uzkurinÄt ugunsgrÄku. Par ko Å”eit vairs moralizÄt, lai runÄ vÄrdi! Atceries, nekad un nekÄdai nepieklÄjÄ«bai nav vietas TavÄ ikdienÄ.
11. Negarlaikoties. GarlaicÄ«ba ir pati bÄ«stamÄkÄ Ego narkotika. TÄ ir lieliska vide, kurÄ iemidzinÄt DvÄseli. MÅ«su ālabÄkajam draugamā ir atliku likÄm laika, sadomÄt visÄdas, uz sÄpÄm regresÄjoÅ”as, cÅ«cÄ«bas. Ego slimÄ triviÄlisma aizÄnotÄ BÅ«tÄ«ba, guļ laterÄ£iskÄ miegÄ, kamÄr Ego piedÄvÄ savu alternatÄ«vo medicÄ«nu garlaicÄ«bai, kuru pats ir radÄ«jis. Vai Tu domÄ, ka Tavas skumjas vai ilgas, Å”aubas un bailes, nožÄla un sirdsapziÅas pÄrmetumi, slinkums un āatpÅ«taā ar alus buÅdžu pie TV, iedomÄtÄ aizÅemtÄ«ba ar triviÄlÄm lietÄm ir kaut kas attaisnojams un novÄrtÄjams? Kautkas, kas palÄ«dz Tev atslÄbinÄties, atgÅ«t spÄkus vai izlÄdÄties? PilnÄ«gas muļķības, tÄ ir viena no mazpamanÄmÄkajÄm negÄcijÄm, kura spÄj ieraut arprÄtÄ«gÄ triviÄlisma un rutÄ«nas virpulÄ«, kura paÅ”Ä centrÄ Tevi sagaidÄ«s Ego ar sagatavotu recepti Tavas samilzuÅ”Äs apÄtijas ÄrstÄÅ”anaiā¦var bÅ«t dažÄdi piedÄvÄjumi, sliktÄkais no tiem varÄtu bÅ«t aiciÄjums uz bezatbildÄ«bu, paÅ”nÄvÄ«bu vai slepkavÄ«bu slepkavÄ«bas pÄc, jeb frustrÄciju pÄc. Daži filozofi un pÄtnieki uzskata, ka faÅ”isms ir spilgts Å”Ädu sexuÄlo apÄtiju jeb garlaicÄ«bas radÄ«ts produkts. Pat nevajag meklÄt pa augstÄkajiem garlaicÄ«bas zÄļu dziru plauktiem, pilnÄ«gi pietiekamas sÄpes Ego izdzÄ«voÅ”anai rada, ja nogarlaikojusies sieva vai vÄ«rs, atrod lÄ«dzvÄrtÄ«gi apslimuÅ”u personÄ«bu, lai parÄ«vÄtu savas EgoŔķautnes un nodotos krÄpnieciskÄm kaislÄ«bÄm, kamÄr saimnieku BÅ«tÄ«bas ir snaudÄ. Nogarlaikojies Ego ir kÄ mazs palaidnis ar serkociÅiem siena ŔķūnÄ«, atstÄts bez uzraudzÄ«bas.
"MeklÄjot ceļu" 110x90 cm eļļa/audekls /dzintar kalnin/ 2014
12. NežÄloties. SÅ«dzÄÅ”anÄs ir Ego rupjmaize, tÄ stiprina viÅa pÄrliecÄ«bu un spÄku bedru rakÅ”anÄ, cilpu izlikÅ”anÄ.
Lai kÄ arÄ« negribÄtos to atzÄ«t ā vairumam cilvÄku viÅu ego tomÄr nosaka visu. Viss, kas ir lÄ«dzÄ«gs man, ir labs, viss, ko es nesaprotu,- slikts. TÄpÄc cilvÄki sapratÄ«sies tikai tad, kad Dievs uz Zemi atsÅ«tÄ«s kÄdu mistisku, visaptveroÅ”u inteliÄ£enci. /citÄta autors pats atpazÄ«s savu citÄtu/
Å”is aforisms ir spilgts piemÄrs, kÄ Ego izliek cilpas caur žÄlabÄm un sÅ«dzÄÅ”anos. Ego, kas to ir uzrakstijis, skaidri pasaka to, ka nekad nebÅ«s nospraužamas robežas, kas nodefinÄs viÅa pilnvaras, jo ir jÄparÄdÄs kÄdai mistiskai inteliÄ£encei, kas to izdarÄ«tu ā tÄtad nekad! (Apsolu-bÅ«s definÄjamas!)Bet tajÄ paÅ”Ä laikÄ tas tiek pasniegts caur žÄlabÄm, ka negribas to atzÄ«t, jo tas neesmu es, bet re kur tas vairums to pÄrÄjo. Nu pasÅ«dzÄjies, par vairumu pÄrÄjo, jÅ«ties baigi apmierinÄts? Ieraudziji sveÅ”u Egoā¦..Un? Ieraugi savÄjoā¦..Vo! SÅ«dzÄÅ”anÄs un gauÅ”anÄs ir vÄlme dalÄ«ties sÄpÄs ar mÄrÄ·i tÄs vairot. Atkal par sÄpju vairoÅ”anu, tieÅ”Äm tie esam mÄs kas to grib darÄ«t!? NÄ, tas atkal mÅ«su draugs Ego. ViÅam taÄu ir nepiecieÅ”ami racionÄli mierinÄjumi. Ne bez iemesla Tu sajÅ«ti sÄpes par katru skrambu, ik katram savam sÄ«kumam vai katru sÄ«kÄko neveiksmÄ«ti un personificÄti pÄrprastu vÄrdu, jo tas ir atkal iemesls stundÄm ilgi gauzties un žÄloties. Un, ja nav vairs neviena, kas klausÄs, Tu esi gatavs turpinÄt gausties sev (viss ir tik traki, cik traku Tu to padari). Un, jau pieminÄtÄs skumjas un ilgas ir kombinÄciju cienÄ«gs materiÄls, jo par ko gan tik mÅ«su Ego neaizdomÄsies, lai atrastu iemeslu sevi pažÄlot. Attaisnojumu meklÄÅ”anaā¦gribu justies slikti, man žÄl sevis, man žÄl, ka man žÄl, man žÄl, ka man jÄžÄlojas utt. utjp. arvien dziļÄka kļūst žÄlabu, sÅ«dzÄ«bu un gauÅ”anÄs aiza. (Man patieÅ”Äm Tevis žÄl) ā patiesÄ«bÄ lasot starp rindÄm skanā¦.labi, ka tÄ nav noticis ar mani (ak savtÄ«gais aizdomÄ«gums), bet, ja bÅ«tu, tad bÅ«tu par ko mani žÄlot (kÄ klusa cerÄ«ba tam ko patiesÄ«bÄ vÄlies ā žÄlabas).. .sarežģīts tas mÅ«su Äomaks Ego! Jau pieminÄtÄ lÄ«dzcietÄ«ba arÄ« neglÄbs situÄcijuā¦varbÅ«t dziļa izpratne un ojektÄ«va palÄ«dzÄ«ba? (nu varbÅ«t, bet tas lai katra paÅ”a ziÅÄ) KÄ jau minÄju, BÅ«tÄ«bas augstÄkÄs izpausmes, lai paliek katra individualitÄteiā¦tai vienÄ«gajai neatkÄrtojamajai. Sevi žÄlot nevajagā¦BÅ«tÄ«bai izpratnes netrÅ«kst. Esi atklÄts savos motÄ«vos pret savu BÅ«tÄ«bu, un visas vÄlÄÅ”anÄs tiks piepildÄ«tas.
13. NevairÄ«ties atbildÄ«bas. Nest pilnu atbildÄ«bu savos pienÄkumu ietvaros un morÄles normu ietvaros par cilvÄkiem un dzÄ«vo radÄ«bu, ekoloÄ£iju un ekonomiku, jebkur, kur esi uzÅÄmies atbildÄ«bu vai stÄjies saistÄ«bÄs (par sievu, vÄ«ru, bÄrniem, vecÄkiem, draugiem, cilvÄci kopumÄ, floru, faunu, tai skaitÄ sevi un savu misiju ā pieskarties BÅ«tÄ«bai caur attÄ«rÄ«Å”anos, ticÄ«bu spÄkam un uzticÄ«bu Gaismai, caurspÄ«dÄ«guma iemantoÅ”anu un evolÅ«cijas ceļu mÄjÄs uz Gaismu). Tas viss nozÄ«mÄ, ka Tu nedrÄ«ksti darÄ«t tÄ«Å”as vai netÄ«Å”as fiziskas, emocionÄlas, garÄ«gas vai materiÄlas cieÅ”anas, sÄpes un zaudÄjumus, apdraudot kÄda dzÄ«vÄ«bu, veselÄ«bu, emocionÄlo lÄ«dzsvaru, materiÄlo labklÄjÄ«bu kÄ darbos, tÄ domÄs, kÄ pret citiem, tÄ arÄ« pret sevi. Pildot uzticÄtos un izvÄlÄtos pienÄkumus visiem, kuri ir Tavas atbildÄ«bas rezonansÄ, arÄ« sev paÅ”am. Pieturoties pie augstÄk minÄtajiem principiem, pilnÄ«bÄ uzÅemties atbildÄ«bu par savÄm domÄm, vÄrdiem un darbiem, pieskaroties augstÄkajÄm morÄles un personÄ«bas izpausmÄm ā BÅ«tÄ«bai.
14. NenocietinÄties. Atver sirdi un apziÅu, un ievÄro augstÄk minÄtos principus. Neklausies un neizplati tenkas, nemelo, nelamÄjies, nedusmojies, nelielies, neapbižojies un neapvaino citus. Neskumsti un nedod iemeslu kÄdam skumt, centies novÄrst garlaicÄ«bu, esi laipns, esi vÄrÄ«gs pret apkÄrtni, nebaidies uzÅemties atbildÄ«bu un neskaud, ja kÄdam tas izdodas labÄk, esi vienkÄrÅ”Äks un uztver visu vienkÄrÅ”Äk. PlÅ«sti! (Tu saki, ka man patÄ«k mÄcÄ«t dzÄ«votā¦es saku nÄ. Es nenorÄdu, ka tÄ ir jÄdara, es parÄdu, kÄ nevajadzÄtu darÄ«t, bet Tu dari, kÄ Tev ÄrtÄk!) Ja Tu to visu nedarÄ«si, tad, ko tad tu darÄ«si? Tev noteikti ir jautÄjumsā¦ko tad, lai es daru, ja to visu nedarÄ«t, par ko tad runÄt, kÄ komunicÄt, par ko domÄt? ApsolÄ«ju neapskatÄ«t BÅ«tÄ«bas izpausmes, bet atceriesā¦ja Tu to visu uzskati par kautko neaiztÄjamu, tad arÄ« tÄ ir cilpaā¦jo sÄpes ir aizstÄjamas tikai ar vienu ā ar labsajÅ«tu par sÄpju neesamÄ«bu. SÄkumÄ vajadzÄtu ar visu Å”o ganÄmpulku tikt galÄ, izoperÄt sÄpju Ä·ermeni un iztvarstÄ«t visus Å”os zvÄriÅus, nežÄlojot nevienu, jo daudzus mÄs pat vÄrdos neesam nosaukuÅ”i un vaigÄ neesam redzÄjuÅ”i. SÄc to darÄ«t jau vakar, jo mums ir dots ne vairÄk ne mazÄk kÄ visa dzÄ«ve, lai padarÄ«tu savu Masku caurspÄ«dÄ«gu, pieskartos BÅ«tÄ«bai, atklÄtu savu DvÄseles spÄku un individualitÄtes burvÄ«bu un nozÄ«mi pavisam citÄ gaismÄ, jeb GaismÄ. Padari visu Å”o attÄ«rÄ«Å”anos par lielisku hobiju..vÄro pats, cik patÄ«kams kļūsti, kÄ parÄdÄs Tavas burvÄ«gÄs individualitÄtes aprises. Nebaidies no tukÅ”uma..tas ir mÄnÄ«gs, daba nemÄ«l tukÅ”umus, drÄ«z Tev parÄdÄ«sies milzum daudz intersantu hobiju. Sarunu biedru un cilvÄku, kurus Tu agrÄk pat nebiji ievÄrojis. Nevajag atstÄt uz pÄdÄjo dienu, jo tas radÄ«s pÄrÄk lielu Å”oku, un ieraugot visus āzvÄriÅusā uzreiz, to neizturÄs neviena, pat ne spÄcÄ«ga personÄ«ba..vai tas notiek mirstot, vai sajÅ«kot prÄtÄ, tam nav nozÄ«mes. DzÄ«ve bÅ«s nomesta zemÄ un materiÄlo vÄrtÄ«bu, kaislÄ«bu un alku sabradÄta. Jo tikai pieskaroties savai BÅ«tÄ«bai mÄs saredzÄsim visuresoÅ”Äs jÄgas, kuras piepilda mÅ«su dzÄ«ves un visu ap mums esoÅ”o.
15. AlkatÄ«ba. AlkatÄ«ba ir Egocilpas mezgls, tas ir tas burvÄ«gais mirklis kad vienkÄrÅ”a virve kļūst par cilpu un iegÅ«st savu savilkÅ”anÄs spÄju. PaÅ”a radÄ«tÄs alkas pÄc jebkÄ, prasa remdÄÅ”anuā¦ja ir kam sÄpÄt ir ko remdÄt/ja ir kam niezÄt ir ko kasÄ«t. PaÅ”am to nemanot Tu kļūsti ar vien alkatÄ«gÄks un nepiepildÄmÄks. Jebkura no Å”eit minÄtajÄm kaislÄ«bÄm liek Ego Ä·ermenim kļūt arvien dzÄ«votgriboÅ”Äkam un pieredzÄjuÅ”Äkam kaislÄ«bu izspÄlÄ un sÄpju vairoÅ”anÄ. Jo vairÄk principu tiek pÄrkÄpti, jo sarežģītÄkÄs alkÄs Tu iedzÄ«vojies. TÄlot un banalizÄt ā tas ir Ego dabÄ. IzspÄlÄt arvien jaunas ainiÅas uz veco kaislÄ«bu skatuves. No tÄ paÅ”a sÅ«du kluÄa, izmÄ«cÄ«t ar vien jaunus tÄlus. KÄ virtuozs triku meistars, Ego apstrÄdÄ situÄciju, vadoties pÄc paÅ”a pieredzes. Jo tik aprobežots savÄ iztÄlÄ kÄ Ego, nav neviens. Å is forÅ”ais džeks zina tikai dažus trikus. Tie ir tikai augstÄk minÄtie. bet viÅa veiklais talants slÄpjas tajÄ, ka viÅÅ” prot tos kombinÄt, plusot un mÄ«nusot, reizinÄt un dalÄ«t, tÄdÄ veidÄ mums nojaucot pareizÄs izvÄles, radot arvien sarežģītÄkus alku simtomus. Å Ä«s kombinÄcijas var bÅ«t visdažÄdÄkajÄs variÄcijÄs, ar vissmagÄko regresu, un jo regresu Ä·Äde kombinÄtÄka un garÄka, jo lielÄku reversu tÄ izsauks. TÄdÄļ ļoti bÅ«tiski ir identificÄt katru no Å”iem trikiem, vai pareizÄk bÅ«tu teikt ā kaislÄ«bÄm, atseviŔķi, jo, ja kÄdÄ kombinÄciju gadÄ«jumÄ Tu trÄ«s no piecÄm neatpazÄ«siā¦.bÅ«si uzÄ·Äries tik un tÄ. DivkosÄ«ga faktu sagrozÄ«Å”ana, sarkastiski jociÅi, uzmanÄ«bas noverÅ”ana, liekulÄ«ba, bailes bÅ«t pieÄ·ertam, pÄrizlikÅ”anÄs no sÅ«dzÄ«bÄm uz dusmÄm utt. utjp. ved Tevi arvien dziļÄkÄ sÄpju purvÄ. Å Ä«s visas negÄcijas ir ieroÄi Ego rokÄs, lai ievilinÄtu Tevi pÄc iespÄjas dziļÄkÄ alkatÄ«bas muklÄjÄ. Alkas atriebties un alkas pÄc materiÄliem labumiem ir vienas no spÄcÄ«gÄkajÄm alkÄm, tÄs liek Ego viltÄ«bai parÄdÄ«t pastiprinÄtu uzmanÄ«bu un veidot kaislÄ«bu kombinÄcijas visneiedojamÄkajÄs variÄcijÄs, ziedojot visu laiku un spÄkus, pÄrkÄpjot visus principus.
Jo vairÄk koncentrÄjos, jo vairÄk redzu jÄgu, jo vairÄk redzu jÄgu, jo vairÄk koncentrÄjos.