"Mummers II" 140x110 cm eļļa/akrils/audekls /dzintar kalnin/ 2016

I. Kas ar Tevi notiek?

(ikviena no šīm izpausmēm ir pelnījusi nosodījumu un nicinājumu, jo tas neesi Tu)

Tevi nepārtraukti uztrauc tas, ko par Tevi padomās citi. Tev ir sajūta, ka visi Tev dara pāri – darbā, mājās, uz ielas, braucot mašīnā. Tu esi depresijas un apātijas nomākts. Tavas dusmas reizēm gāžas pār līdzcilvēkiem, lai gan pēc tam Tu to nožēlo. Tevi regulāri piemeklē dažādas slimības un nespēks bez redzamiem slimību simptomiem un iemesliem. Jeb Tu atrodies nepārtrauktā bezcerībā. Tu esi pārliecināts, ka pie visām Tavām likstām ir vainīga kāda ļauna acs vai lāsts. Tevi nemitīgi vajā sliktas priekšnojautas. Tev nekas neizdodās ne darbā, ne ģimenē. Tev ir nemitīga tukšuma un alku sajūta, lai gan esi dzīves baudītājs, un Tev nekā netrūkst. Tu neko sev neatsaki, bet sajūta, ka ir par maz, Tevi nepamet. Tu brīnies, ka neko nevari dzīvē paspēt, lai gan skrien, kā vāvere ritenī. Tev nepārtraukti nākas melot. Nekas neizdodas, lai gan gribēji kā labāk. Tu negribi, ka tiec piekrāpts, bet tā notiek nepārtraukti. Tu visu laiku pavadi ideālā partnera meklējumos. Tev šķiet,  ka esi ideāls, bet bieži raudi, jo nākas dzirdēt pretējo. Tu nespēj nodibināt normālas attiecības. Tu kļūsti resns un esi atkarīgs no kādām narkotikām (arī nikotīna). Tu nesaproti, kādēļ cilvēki vairās ar Tevi sarunāties. Tev šķiet, ka kaimiņam vienmēr ir vairāk, un tā arī ir. Tu reizēm pats nesaproti, kā kaut kas tāds ar Tevi varēja notikt. Tu nespēj sev to piedot. Tava kautrība nevienam nešķiet kā pieticība. Tev viss besī ārā! Ar Tevi nepārtraukti notiek lietas no kurām Tu visvairāk baidies. Tu esi sliktu priekšnojautu vajāts. Tevī ir fobijas. Tev šķiet, ka sliktāk vairs būt nevar, un Tu nekad neatzīsti savu vainu, par to visu šņuksti sevis žēlabās, un ceri, ka nākamriz vairs tā nerīkosies.

Un Tev ir pilnīga taisnība, Tu arī neesi vainīgs, ja nu vienīgi pie tā, ka par vainīgu uzskati sevi, un nespēj to atzīt ne sev, ne citiem! Bet patiesībā nav nekas jāatzīst, vairāk kā tas, ka Tu esi Ego mošķu apsēsts.

Meklēsim vainīgo, notvesim viņu cilpā, nosauksim vārdā un padzīsim no mūsu Personības…atbīvosim vietu Būtībai

II. Kas ir kas

Egoisms

Vārds Egoisms ir cēlies no Latīņu vārda Ego “Es”- tā ir cilvēka vērtību orientācija, kura raksturo savtīgu vēlmju pārsvaru pār citu cilvēku interesēm. Egoisma izpausme slēpjas attiecībās pret otru cilvēku kā pret objektu un līdzekli savtīgu mērķu sasniegšanai. Mēs uzlūkosim šo negatīvo vērtību/enerģiju kopumu, kā atsevišķu ķermeni, kā kaut ko nesaistītu ar Tavu Personību. Vienīgais mērķis kāds Tev ir, ir pārtraukt sevi identificēt, ar šo personībai nepiederošo enerģiju kopumu, saskatīt to kā vienīgo oponentu, traucēkli, ceļā uz savas būtības ieraudzīšanu un atklāšanu citiem. Ja Tu gribi pieskarties savai Būtībai, Tev nāksies ielāgot, ka Ego vienīgā funkcija ir parādīt atšķirību. Ego ir sāpju ķermenis – sāpes, alkas, asaras un tukšums ir Tavu izvēļu mērierīces – brīdinājuma lampiņa. Brīdī, kad Tu ilgi nepievērs uzmanību brīdinājumiem, Tu, ielaižoties ar Sāpju ķermeni darījumu kārtošanā, vari, pašam to neapzinoties, pārdot viņam vērtīgāko kas Tev ir – “Dvēseli”. Jebkuru Tavu dziņu apmierināšanu un izķēmošanu, kurā tiek pārkāpti, vēlāk aprakstītie Principi attiecībā pret apkārtējiem, var definēt kā savtīgu rīcību. Viss, kas ir ārpus minētajiem principiem un nepārkāpj tos (piemēram, tādas izpausmes (pozitīvi virzītas) kā atjautība, izdoma, radošums, centība, u.c.), būtu grūti kvalificēt kā savtīgu rīcību, tātad, kā Ego…..

“Pārdot dvēseli” – augstāko morāles principu apmaiņa pret savtīgi iegūtām emocionālām un/vai materiālām baudām

Personība

Vārds Personība ir cēlies no latīņu vārda “persona”, kas apzīmēja aktiera masku sengrieķu teātrī. Jau vārda izcelsme norāda uz saistību ar citiem cilvēkiem, tāpēc personību raksturo tieši sociāli nozīmīgās psihiskās īpašības.”Dažādās formās, intepretācijās un izpausmēs. Personība ir tas, kas Tu esi šeit. Un šeit Tu esi viens starp visiem, un esi teātra dalībnieks, kurš grib spēlēt ar un starp labākajiem. Maska (Personība), kuru Tu uzvelc līdz ar pirmajiem elpas vilcieniem, Tev veidojas un pārtop un mainās visas dzīves garumā, tādā veidā nosakot Tavu ideālu izvēli un saspēles partnerus. Tava maska ir kā mīksta, kvēlojoša stikla pika. Tu to veido, pakļauj, interpretē, maini. Maska sastāv no trīs mijiedarbojošām “oderēm”, sekojoši: MiesaApziņaGars. Kā saistvielas šīm oderēm – starp miesu un apziņu – atrodās lielisks kalps un sadarbības partneris/algotnis – Prāts (ar visiem saviem impulsiem un smadzeņu ķīmiskajām reakcijām, var uzņemties par daudz darba un netikt ar to galā (vājprāts), pārdodās kungam, kas vairāk attīstīts…intelektam par garīgām izpratnēm, egokaislēm par lētām atkarībām, mīl pats uzkundzēties, bet to mēs šeit neaplūkosim) un starp apziņu un devēseli vienojošais dakteris un zāles, pētnieks un atklājējs, lieliskais entuazists – Intelekts (ir plaši sakari ar zemapziņu un virsapziņu, mīl darboties patstāvīgi, neļauj zemākstāvošajam prātam uzkundzēties, arvien pilnveidojas, ir gatavs sevi dēvēt par vergu, kā jau sava amata meistars) . Šīs Maskas šūnu struktūru veido dziņas, kuras var būt iedzimtas, ieaudzinātas, iegūtas, uzspiestas, uc. Maska ir neaizsargāta pret šo struktūrdziņu attīstību vai bojāšanos, jo atrodas tiešā sāpju-ķermeņa (Ego) ietekmē, kurš dara to, kas viņam ir jādara – dod Maskai atšķirīgu redzējumu par lietu attīstību, izvēļu nepieciešamību, lēmumu postošo vai veselīgo ietekmi. Jo vairāk Tu ļaujies postošajai ietekmei uz dziņām, jo sāpju izķēmotāka un duļķu pielijušāka Maska kļūst. Tavs uzdevums ir caur sapratni (spēles noteikumu/principu) – kāds neesi būtībā – padarīt dziņas veselīgākas, Masku smalkāku, vieglāku, patīkamāk nēsājamu, līdz pat pilnīgai tās caurspīdīguma panākšanai…lai Tava būtība taptu redzama!

Kad mums nav ko slēpt…mums nav kam sāpēt!

Miesa – personības templis. Apziņa – pašrealizācijas mērķis, augsti organizēts izvērtētājs. Gars – jēgu , Sapņu, vēlmju, iztēles spēku kopums

Dvēsele

Dvēsele, kā nemirstīgā uzticība Gaismai un Mīlestībai Būtībā. Dvēsele nāk no Būtības, kur ir tās mājvieta. Dvēsele šeit ir tā Būtības daļa ,kurai mums ir iespējams pieskarties, kuru, attīroties maskai, iespējams atklāt. Dvēseles atklāšana šeit ir Būtības īstenošana matērijā, kura netika radīta vienīgi kaislēm, sāpēm un ciešanām, bet gan, lai balstoties uz apziņas – (pašrealizācijas mērķis, augsti organizētu analītisku apziņas stāvokļu izvērtētājs, daudzdimensionāls) un gara – (jēgu, sapņu, vēlmju, iztēles un ticības spēku kopums) spējām, caur personības izvēlēm un lēmumiem paustu savas augstākās Būtības izpausmes. Dvēsele ir Personības identitāte, tā ir kā cietais disks, kurš saglabā sevī visas Tavas Personības izpausmes, kā atskaiti karmai (karmu neaplūkosim), jeb kā augstāko piepildījumu – atgriešanos Būtības augstākajās dimensijās. Dvēseļu izpausmes dimensija ir fiziska, kurā ir iespējams piedzīvot atšķirību…lai gaisma varētu sevi identificēt ir nepieciešama tumsa. Būtības augstākajās dimensijās tādas nav, tādēļ ir fiziskā dimensija, kur ir iespējamas sāpes un “izstumtā slava”, kura ir kā izvēļu konstruktors, kur mums kā tūkstošiem Būtības nesēju ir iespēja mācīties izgaismot Tumsu, izdarot izvēles, pieņemot lēmumus izvairīties no sāpēm, neradīt tās caur iztēli un domām. Bet Dvēsele ir visuzņēmīgākā pret informāciju, pārāko vīrusu sagrauzta, tā zaudē savu identitāti, kļūstot par vāveri karmas ritenī, par sāpju un tumsas saspēles bumbiņu, Būtība to nevar nepieļaut, jo tāda ir mūsu apziņas pašrealizācijas izvēle…sāpju ietekmē.

Tava dvēsele nevienam nav vajadzīga, bet tavas sāpes gan. Dvēsele nepārdodas…tā tiek ieķīlāta kredītā uz sāpju procentiem

Būtība

Būtība lielākajās reliģijās tiek traktēta zem visiem pazīstama nosaukuma “Dievs”. Bet pastāv arī daudz dažādu citu intepretāciju par Augstākās Būtības izpausmēm. Ar”Dievs” jeb Patiesība, tiek apzīmēts arī cilvēka augstāko morāles principu kopums, kuru sastāda –  jēga, gods, taisnīgums, mīlestība, līdzcietība, labestība, augstsirdība, pieklājība, atbildība, sapratne, u.c. Šeit mēs neaplūkosim Būtības izpausmes detalizētāk, tik vien kā pieskarsimies Būtībai caur smagu atteikšanos no  savtīgu kaislību atkarību radītājām alkām, sāpēm, tukšuma un to remdēšanu rituāliem (atkarības definīcija – mēs baudam sāpju remdēšanas rituālu, remdējot tās ar pašu sāpju izraisītāju), kā arī Maskas attīrīšanu, dziedinošu izvēļu izdarīšanu, lai šī saskarsme un atklāsme (arī atklātība un atklāt) kļūtu iespējama, atklāsme par pieskaršanos augstākajām vērtībām, jēgas iedošanu/saredzēšanu, sevis apzināšanos kā mikrokosmosa un Būtības piepildījuma – Miesa+Apziņa+Gars (M.A.G.) kopību! Būtība ir Personības augstākā izpausme.

Mēs un viss kas ir ap mums ir Būtības piepildijums

III. Par ko ir runa.

Ir daudz materiālu un pamācību, kuras māca, kas mums jādara un kādiem mums ir jābūt, kāds ceļš ejams un kādi vingrinājumi jāveic, lai mēs pietuvotos savai Būtībai. Šis apraksts nebūs maigs, jo mēs te neapskatīsim variācijas, kā labāk katram “individiāli”. Palūkosimies padziļinātāk uz pašu problēmas kodolu (kapēc nav tik viegli tādiem būt, jab kādiem Nav jābūt, lai pietuvotos savai Būtībai), jebšu, kā teica kāds mans draugs…”paskalosim apakšbikses”. Kas ir tas, kas Tevi attālina un traucē pietuvoties savai būtībai? Mēs visi to labi pazīstam, zinam viņa motīvus un paredzam viņa rīcības un intrigas, kuras mūs attālina no mūsu Būtības. Tātad runāšu es ne ar Tevi, bet gan ar Tavu sāpju ķermeni, ar Ego. Un varu brīdināt, daudziem tas nebūs patīkami, pieļauju, ka visiem. Un es zinu, ka Tu to ņemsi personiski (bet atceries, ka personisks ir tikai Ego, Būtība ir priecīga). Kā es zinu, ka Tu to ņemsi personiski, ja neesam pat runaajuši? Es to zinu, jo, esmu notvēris cilpā Ego, un identificējis viņu ar viņu pašu, un viņš nav daudzas Būtības, viņš ir viens aprobežots glumiķis un ir ieperinājies Tevī, lai apmaiņā pret lētām kaislību atkarībām parazitētu uz Tavas Būtības rēķina. Un barotu sevi ar tavām sāpēm.

Sveša acī skabargu mēs ieraugām, savā baļķi nespējam saskatīt

IV. Kā tas sākās. Un, kā tam jābeidzās.

Persona attīstās un aug visas dzīves garumā, tādēļ ir ļoti būtiski apzināties to pēc iespējas ātrāk. Uzsākot darbu pie strukturizēšanas, apzinīgi to vēloties, jebkurā dzīves posmā ir svarīgi apzināties starta pozīcijas pašam un, ja esat vecāki, tad arī jūsu bērniem. Kristieši to dēvē par “iedzimto grēku” (jeb nezināšana), un viņi daudz nav kļūdijušies, jo bērns ir vislielākais egoists, un pamazām pieaugot un pilnveidojoties, kā sexuālai personībai, apkārtējo faktoru ietekmē, pilnveidojās arī “nezināšana” – Ego. Līdz brīdim, kamēr Tu pašapzinīgi spēj strukturizēt savu Ego – personu, to veido apkārtējie faktori: audzināšana, sociāla vide, reliģija, interešu loks, attīstības iespējas, draugi, skolotāji, tas viss veido pozitīvo vai negatīvo attīstības ievirzienu, kā arī intereses, vajadzības, pašnovērtējums, jūtīgums un dusmu slieksnis – šie iemantotie faktori summējoties ar iedzimtajiem psiholoģiskajiem faktoriem: temperamentu, raksturu, dotībām, un spējām veido mūsu neapzināto Ego-personu.

Pēc neapzinātās Ego-personas veidošanās, sākas apzinātās Ego-personas izveide, kad sāc pats izvēlēties savas intereses, profesionālo darbību, ģimeni un tās modeli, stāvokli sabiedrībā, pozitīvo un negatīvo ievirzi, draugus un emocijas.

Brīdī kad sāc apzināties nepieciešamo darbu pie Ego-personas strukturizēšanas, labākās starta pozīcijas ir tad, ja nākas tikai pilnveidot savu Personību (Miesa Apziņa Gars), jo visi iepriekšminētie faktori Tevi ir veidojuši par apzinīgu un krietnu cilvēku, ar augstu dusmu slieksni, mērenu jūtīgumu, izpratni par principiem, līdzcietīgu, ar perspektīvu mērķa redzējumu, augstām morāles normām, pamatvērtību izjūtu, godprātīgu, ar spēju vairot pozitīvu auru ap sevi, veidot saikni ar gaismu, Patiesības redzējumu rutīnā (šeit un tagat), klātbūtnes jēgas izjūtu. Prasmi rīkoties saskaņā ar objektīvo. Esi pietuvinājies savai bezgalīgajai Būtībai…

Ne jau visiem viss ir gājis gludi un Ego-persona ar savām ambīcijām un kaislēm ir ņēmusi virsroku. Bet ir jāsaprot viena lieta, ka Personība(M.A.G.) lauztin laužās izgaismot Tavu apziņas evolūcijas ceļu mājup uz Esību….visur esošu Gaismu un Mīlestību. Un jāpārstāj sevi identificēt ar to kas Tu neesi…ar Savtīgo.

V. Principi. Kāds Būtībā Tu neesi.

 Varu piebilst, ka neko jaunu  Tev nepastāstīšu, mēs visi sen to zinām…bet dažreiz pašas redzamākās lietas ir ar pirkstu jāiebaksta acī, lai taptu ieraudzītas.

Mīlestība ir devēju privilēģija, ņēmējiem ir tikai kaisles

"NeSāts" 140x110 cm eļļa/akrils/audekls /dzintar kalnin/ 2016

Principi:

1. Piedot. Pirms ieej templī-piedod! Piedod sev,  jo “templis” ir Tava Būtība, un piedošana ir vajadzīga tikai Tev pašam pret savu Personību. Jo mokoties mūžīgā nožēlā un sirdsapziņas pārmetumos, Tu turpini glaudīt Egosexti, viņai ir vajadzīgas šīs žēlabas, viņai nepieciešamas sāpes. Šī sexte ir tā, kas ir atņēmusi Tavai Personībai Tavu Būtību, un Tu esi paralizēts uz dalīšanos, līdzcietību, mīlestību, laimi, godprātu un citām Tavas Būtības augstākajām vērtībām. Piedodot sev, Tu automātiski piedod citiem un esi gatavs atbildēt par katru savu rīcību un motīviem. Tev ir sajūta, ka visi Tev dara pāri? Muļķības, Tu neesat nevienam interesants! Vismaz ne vairāk, kā pāri darītāja Ego apliecināšanai. Parasti tas ir Tavs Ego, kam nepieciešama pāri darījuma sajūta. Ja Tev šī sajūta nav vajadzīga…tad, kas Tev ko var nodarīt? Šī sajūta vistiešākā veidā rada sāpes. Jā zinu, ka tagat izklausos muļķīgi…kā mēs varam vēlēties paši sevi sāpināt!? Tieši tā, tie neesam mēs, kas grib sāpju sajūtu, tas ir mūsu Ego, kam ir jāizdzīvo uz šādu sajūtu bāzes. Tādēļ arī to droši var dēvēt par atkarību, jo šī sāpju sajūta aizpilda tukšumu, ko Ego pats rada, ar baiļu, nedrošības, nepārliecinātības u.c. negatīvām emocijām. Saindējot Tevi, lai piedāvātu savu alternatīvo medicīnu egopaģiru(alkas, tukšums, neapmierinātība) simptomu mazināšanai, līdz tas kļūst par tukšuma remdēšanas rituālu, ar sāpēm mūža garumā (un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem). Vienīgais parādnieks Tu esi pats sev, gaidot piedošanu no citiem pret solījumu piedot viņiem, Tu jau esi sevi noķēris Ego atkarības cilpā. Nekas nav jāgaida, piedod jau šodien sev! Un nebūs vairs jāuzmet lūpa uz citiem. Reakcija uz destruktīvām situācijām: 1)Pilnībā pieņemt un priecāties par lielisko pieredzi. 2)Izrunāties uzreiz, negaidot sevī mostamies kurnēšanu un neapmierinātību. 3) Aiziet no situācijas, uzgriežot tai muguru un aizmirstot…kas bijis bijis. Visas pārējās reakcijas ir sāpju radošas/savtīgas.

2. Nemelot. Nemelot sev. Labākais veids, kā to uzsākt darīt ir censties neizlikties citu priekšā. Bet nevienam tas nav svarīgāk, par Tevi pašu. Ja Tu to nepārtrauksi, Tev nemaz nav vērts iedziļināties pārējos principos. Jo tikai dēļ šīs prasmes – melot, Tu ļaujies pārkāpt visus pārējos principus, un tādā veidā dod sev atļauju nepiedot pašam sev, un netiec ārā no šī negāciju dūksnāja. Tu ļaujies šīm negācijām vairoties Tevī un pārvērst Tavu Masku par sāpju skulptūru, kura vairs citu realitāti nepazīst un spēja samierināties ar arvien pieaugošo vajadzību pēc kaislēm ir kļuvusi par normu. Tu atļaujies melot pats sev, par to, ka Tev tas patīk. Šādi melojot Tu dod sev atļauju darīt visneiedomājamakās lietas, pārkāpjot visus principus. Radot sev ticību, ka paliksi nesodīts, lai gan šī ticība un šī situācija ir sods, kurā Tu sevi turi, radot apstākļus vai labvēlīgu augsni meliem, bet meliem īsas kājas, jeb kāju nav vispār, līdz ar to nekur patiesība nav jāmeklē, viņa slēpjas tepat….aiz Taviem meliem.

3. Nebūt “kurlam” un “aklam”. Ieklausīties un saredzēt sevi. Labākais veids kā to sākt darīt, ir sākt uztvert apkārt notiekošo. Ieraudzīt citus, sadzirdēt citus, jo akls ir tikai Tavs Ego. Viņš ir aizņemts pats ar sevi, viņam nav laika klausīties citos, viņš grib runāt par sevi, apbrīnot sevi, klausīties tikai sevī, bet mācoties sadzirdēt, Tu pamanīsi atšķirību. Ieraugi Ego sevī, klausoties un vērojot citus. Apkārt mītošais Ego ir Tavs spoguļattēls, bet sasitot spoguli, Tava seja nemainīsies, svarīgi ir lūkoties šajā spogulī, lai varētu veikt sevī korekcijas. Tādēļ, ja redzi, ka runā kāds Ego, nevis kāda Būtība, ļauj arī viņam izteikties līdz galam…nu kaut vai tādēļ lai ieraudzītu sevi šajā monologā. Jā, tā ir salīdzināšana, Tu teiksi, ka tas nav pareizi salīdzināt sevi ar citiem. Piekrītu, bet tikai tādā gadījumā, ja Tu savā salīdzinājumā gribi mērīties ar Egosextēm, ja uzlūko egoistu ar dziļu sapratni un kā absolūtu pieredzi…tad salīdzini droši…tas tuvinās Tevi Tavai personībai (bloga turpinājumā plānoju aprakstu, kā reaģēt uz egoistiem, bet tas būs tad, kad būsim tikuši ar sevi galā). Klausoties tikai sevī, Tu atri vien iedzen sevi strupceļā…sāpēs, ciešanās,tukšumā, un visos citos Ego paģiru simptomos. Neklausīšanās un neredzēšanas gadījumā tā ir aprobežotība un aizspriedumainība, bailes iziet ārpus savas Ego zonas, kas ir arī mītiem apvītā komforta zona. Neapmierinātības plīvurs.

4. Nekrāp. Piekrāptais beigās būs tikai Tava Personība, kurai tiks laupīta iespēja pieskarties Būtībai. Labākais veids, kā mācīties nekrāpt sevi, ir nekrāpt savus – sievu, vīru, ģimeni, draugus, kolēģus, partnerus, tautu, nāciju, cilvēci kopumā, jo kamēr Tu krāpsi sevi, un viens otru, Tu būsi noķēris pats sevi savas negatīvās egocilpas apskāvienos. Un vaļā netiksi no šiem apskāvieniem, jo, kā jau augstāk minēju par kaislību atkarību, arī krāpšana ir kaislība, kura aiz sevis atstāj nepiepildijuma sajūtu, un, rehabilitāciju nesaņemoša, šī atkarība dzen sevi arvien dziļākā purvā, meklējot arvien jaunu devu, arvien lielākos apmēros, ar arvien atrāk izzūdošo kaifa sajūtu. Aizliegtā augļa garša ir nāvīgi forša – tā Ego čukst, Tev uz kreisā pleca sēdēdams. Apmaiņā pret lētām izpriecām, Tu esat atdevis viņam savu Dvēseli – nekāda morāle,  nekāda došanas prieka, nekāda nesavtīga uzupurēšanās, nekādas dziļas izpratnes…..vien pieaugoša tukšums un nepiepildītas alkas…sāpes…..meli…….bailes…….izmisums….

5. Netenkot. Tenkojot par citiem, Tu automātiski pieslēdzies tenku interfeisam…un faktiski tenko par sevi…«viena tante teica…» loks vēl nav pusē, kad šī ragana, kas to visu teica esi Tu. Jo tas ko Tu radi tenkojot, liek baumu bumbai velties no kalna ar milzīgu ātrumu, samilzt dzīvībai bīstamos izmēros. Ja Tu esi tenku radītājs vai nēsātājs, derētu apzināties, ka visi ar kuriem Tu esi atklāts savos apmelojumos un spriedelējumos par citiem, ir tieši tādi paši slimnieki kā Tu. Un kad šī baumu bumba tiks velta pie nākamā, Tu jau tur būsi iekšā. Visi, sasējušies ar savām ļaunajām mēlēm, jūs velsieties baumu bumbā līdz iekritīsit tenku dīķī un noslīgsiet šajā stāvošājā dūksnājā. Un, kā vārdā tas tiek darīts? Ir tikai viens sabiedrotais, kas zina kādēļ…tas ir Tavs Ego, kuram vajag šos apliecinājumus un pārākuma sajūtas, tas viņam liks justies labākam par citiem, par tiem kuri uz mirkli būs nokļuvuši zem Tavas mēles. Tu baidies būt pats? Tu domā, ka Tavas Būtības izpausmes netiks pamanītas….!? (augsti intelekti runā par idejām, vidēji- par notikumiem, zemi – par cilvēkiem), Tavai Būtībai piemīt augsti attīstīts intelekts, neļaujies mirklīgām kaislēm…neaizēno un nesaduļķo savu Personības izpausmi – Būtību.

6. Neskaust. Gala beigās Tu skaudis būsi pats sevi. Par ko Tu skaud? Ko Visums ir aizmirsis Tavai Būtībai iedot? Jūties apdalīts? Tās ir muļķības, Tev nekā netrūkst, varētu netrūkt, ja nepavadītu tik daudz laika skaužot. Trūkumu izjūt vienīgi Tavs labākais draugs Ego, jo kaut ko sakārojās, kas citiem ir vairāk…skaistāku sievu, gudrāku vīru, lepnāku vāģi…nu visu to, kas citiem ir, bet Tev, kā par nelaimi nav, un visticamāk nav tāpēc, ka kāds Tev to ir noskaudis! Jā tieši tā – tas kaimiņš noskauda kuram tas viss ir. Pie tam viņš arī uzsūtija visas likstas Tev, kuras Tevi tagat piemeklē – pēc tam, kad viņa melnais kaķis pārskrēja Tev pagājušo nedēļu ceļu. Māņticība ir viena no skaudības baiļu formām…sliktu priekšnojautu vēstnese, kā saņemts attaisnojums no Visuma savai skaudībai pret sevi. Ja kaut kas notiek, tad tas nav manas skaudības dēļ! Tavs Ego ir suģestējis šīs vibrācijas attiecīgajā rezonansē, Tu ļauj sāpju ķermenim plosīt Tavu dvēseli. Tavs Ego mīcās ar Tavu Prātu, bloķējot jebkādu palīdzību no augšas, tikvien kā skaudīgo  vēlmju piepildijumu…sagādāt kārtējo tukšumu…sāpes…alkas….neko. Tādā veidā paralizējot jebkādu pozitīvu rīcību, koncentrēšanos uz visa tā iemantošanu ar nesavtīgu pieeju. Rodoties histēriskajām ilgām pēc tā, kas citiem ir, Tu zaudē dotības to visu iegūt. Bet, ja Tu ceri to visu iemantot tikai tādēļ, lai kāds Tev varētu noskaust, tad to Tu arī saņemsi – vēlmi skaust un būt noskaustam. Jo pats sevi Tu noskaud pirms kāds ir paspējis apskaust Tevi. Ak, labais draugs Ego, kā viņam gribās būt pamanāmākam par citiem. Neapskaužams džeks! Skaudība – sarežģītākā Ego izpausme, viņš pats nemaz netiek ar to galā…jo ir tik skaudīgs, ka nespēj likt citiem skauzt, jo nav laika tikt pie apzkaužamības…. ir jāskauž….:)

7. Nedusmoties. Dusmas ir Ego radīta histērija, kurai ir tikai viens mērķis…radīt sāpes, dusmu radītam neprātam seko nožēla (skatīt pirmo principu)! Nespēja samierināties, trauksme, bailes, nespēja pieņemt un izprast situācijas un ārējos faktorus. Arī iecietība un pacietība ir bumbas ar laika degli – mūsu Būtība pieņem vai nepieņem…neko necieš. Arī līdzcietību vajadzētu traktēt kā dziļu sapratni par sāpēm. Neiecietība un nepacietība jau ir pašas dusmas. Ja Tu dzīvo realitātē, kur harmonijas noteikumus diktē Tava Ego labsajūta, zini, tādu mieru var iedragāt jebkas, kas nav vienā rezonansē ar Tava Ego šķautnēm. Ego ir viens, viņu nav daudz, jo viņš nav indentitāte, jo viņam patīk konfliktēt ar sevi, kādēļ gan nē, ja tas rada sāpes. Arī atmaskojoša Gaisma var traumēt šo Egoharmoniju, atvelkot viņam melu plīvuru un atklājot tā patieso seju. Apkārtne viņu neinteresē līdz brīdim, kad tā sāk traucēt viņa majestātei, viņa neaizskaramībai, viņa burvībai. Un dusmas, protams, ir lieliska sāpju terapija – Dvēseles iznīcināšanā. Kas var būt postošāk, kā ar dusmām pierādīt savu pārakuma statusu kaislību meklējumos sāpju radīšanā… Dažreiz jau pat vairs nav svarīgi, par ko iedegās dusmas, jo Ego ir iemācijies lieliski manipulēt ar dusmām..dusmojas par to, ka ir dusmas….ka kāds šajā iedomības pūslī atļāvās radīt šīs dusmas…jāāā…tas noteikti ir dusmu vērts! Dvēselīte, nabadzīte, kaktiņā ierāvusies mirst, jo viņa nezin, kas ir dusmas…Gaismā tādu nav…Esībā ir mīlestība.

8. Nepersonificēt. Ņemt visu personiski ir Ego ikdiena. Ļoti graujoši laikietilpīga un daudz sliktu emociju ietveroša īpašība. Varētu pat traktēt par 21 gs. mēri. Šīs apvainotības un sakāvju sajūtas, kuru pamatā ir daudz negatīvi tandēmi (greizsirdība, nedrošība, apdraudējums, nepārliecinātība, bailes, skopums, sīkumainība, aizdomība, kauns, kautrīgums, māņticība, vainas apziņa, aizvainojums arī uz sevi, u.c.), dažkārt Tevī ir ieēdušās līdz pat fobiju līmenim. Un sakāvju sajūta, baudot savas fobijas, ir kļuvusi par normu. Apvainotība ir kā indes trauks ar karoti, pats prasās, lai tiktu pagaršots. Saldais, sķietami pēc garšas, maisījums aicina izgaršot arvien jaunas dozas, un jo vairāk tu rij šos mēslus, jo skārienjūtīgāks kļūsti. Bet, kā jau mēs noskaidrojām, tas neesi Tu, kura sieniņas kļūst plānas, ka katrs spalvas pieskāriens sagādā sāpes – tas ir Tavs Ego. Gala beigās tas var novest pie traģiskiem iznākumiem, absolūtas atbildības zaudēšanas, atriebības, pašnāvības utt. utjp. Būtību nekas neapdraud personiski, Dvēsele gūst vienīgi pieredzi, ja mūsu pašizpausme nav aizņemta ar sāpēm. Visa šī draza balstās uz Ego zaudējumiem, viņam ir ko zaudēt…lepnumu, patmīlību, vīzdegunību, divkosību, liekulību, pasaule nabas sajūtu…

9. Nebūt augstprātīgam. Lielība un tīksmināšanās ir Ego radīto mazvērtības kompleksu aizpildīšana ar demogoģiju, lielummāniju, plātīšanos, tukšu “diršanu”, apsmiešanu, pašapmierināšanos dažādās formās, utt. utjp. Tas silda, ai kā tas silda Ego miesu, kā tāda sauna. To iesākot Ego nespēj apstāties. Tik lielus rada tukšumus šī pati kaislība! Jo vairāk Tu lielies, un tīksminies, jo augstāk degunu esi pacēlis, jo lielākus tukšumus tas Tevī rada (nermdināmu sajūtu, ka vajag kaut ko vēl. Pie tam visbiežāk pat nav iespējams definēt KO īsti), lai pašam būtu ko aizpildīt. Ego dzird pats sevi tik saldi skanam, tādā pašapmierinātībā slīgstošam, viņam jau vairs nav svarīgi vai atstāstījums ir izdoma vai realitāte…kā meli tā visa liekulība atplaukst augsprātības ziedā. Tik lieli ir tukšumi, ko rada šī kaislība, kā izraktas bedres mūsu personībā atspoguļojas augstprātībā. Tā zūd reālais mērķis un koncentrēšanās spējas, apstājoties pie katra mazākā darbiņa un tīksminoties pašam par sevi, alkstot atzinības un slavas…fuj. Parasti tas ir brīdis, kad sākas reāla stagnācija, pašapmierinātībai seko ļoti daudz sliktu negāciju….triviālisms…rutīna…depresija…utt. utjp.

10. Nepieklājība. Nepieklājība sevī ietver visplašāko negāciju klāstu, sākot no brutālas spļaudīšanās un lamāšanās uz ielas, beidzot ar izsmalcinātu un plānveidīgu kaitniecību, bieži balstītu uz dažādu fobiju un sexsuālu noslieču frustrācijām. Nepieklājīgs Ego spēj elementāras jūtas un vajadzības sakāpināt līdz galējam līmenim, noārdot jebkuras barjeras vai morāles normas. Lai Tu kļūtu nepieklājīgs, Ego nav vajadzīgi daudz iemesli, tā ir ātra kaisle, ko var izspēlēt pat īpaši neispringstot iemeslu meklēšanā, lielisks veids, kā aizsākt veselu regresu ķēdi,  kombinējot līdz pat maximumam. Kā sērkociņš uzvilkts tiek nepieklājīgs vārds vai žests…ugunsgrēkam ar to pietiek! Ego tas ir kā krutuma līmeņrādis vai pašapliecināšanās kanalizācijas aka…kur krājas un krājas, līdz plūst pāri malām. Ego ir ieinteresēts aplipināt visus ar savu parasmi uzvesties nepieklājīgi, jo kur ir, tur rodas. Bieži nepieklājību Ego izmanto arī kā cita Ego audzināšanas metodi. Te viņš veikli iestāsta Tev, ka tā ir jārunā ar citu Ego, bet tā nav. Ar citu Ego ir jārunā viņam saprotamā valodā, tupi paskaidrojot vārdu pa vārdam, bet ne kļūstos nepieklājīgam, jo ja atļausies tāds kļūt, Tu pat nepamanīsi kā pats esi ļāvies Ego kaislībai uzkurināt ugunsgrēku. Par ko šeit vairs moralizēt, lai runā vārdi! Atceries, nekad un nekādai nepieklājībai nav vietas Tavā ikdienā.

11. Negarlaikoties. Garlaicība ir pati bīstamākā Ego narkotika. Tā ir lieliska vide, kurā iemidzināt Dvēseli. Mūsu “labākajam draugam” ir atliku likām laika, sadomāt visādas, uz sāpēm regresējošas, cūcības. Ego slimā triviālisma aizēnotā Būtība, guļ laterģiskā miegā, kamēr Ego piedāvā savu alternatīvo medicīnu garlaicībai, kuru pats ir radījis. Vai Tu domā, ka Tavas skumjas vai ilgas, šaubas un bailes, nožēla un sirdsapziņas pārmetumi, slinkums un “atpūta” ar alus buņdžu pie TV, iedomātā aizņemtība ar triviālām lietām ir kaut kas attaisnojams un novērtējams?  Kautkas, kas palīdz Tev atslābināties, atgūt spēkus vai izlādēties? Pilnīgas muļķības, tā ir viena no mazpamanāmākajām negācijām, kura spēj ieraut arprātīgā triviālisma un rutīnas virpulī, kura pašā centrā Tevi sagaidīs Ego ar sagatavotu recepti Tavas samilzušās apātijas ārstēšanai…var būt dažādi piedāvājumi, sliktākais no tiem varētu būt aiciājums uz bezatbildību, pašnāvību vai slepkavību slepkavības pēc, jeb frustrāciju pēc. Daži filozofi un pētnieki uzskata, ka fašisms ir spilgts šādu sexuālo apātiju jeb garlaicības radīts produkts. Pat nevajag meklēt pa augstākajiem garlaicības zāļu dziru plauktiem, pilnīgi pietiekamas sāpes Ego izdzīvošanai rada, ja nogarlaikojusies sieva vai vīrs, atrod līdzvērtīgi apslimušu personību, lai parīvētu savas Egošķautnes un nodotos krāpnieciskām kaislībām, kamēr saimnieku Būtības ir snaudā. Nogarlaikojies Ego ir kā mazs palaidnis ar serkociņiem siena šķūnī, atstāts bez uzraudzības.

"Meklējot ceļu" 110x90 cm eļļa/audekls  /dzintar kalnin/ 2014

12. Nežēloties. Sūdzēšanās ir Ego rupjmaize, tā stiprina viņa pārliecību un spēku bedru rakšanā, cilpu izlikšanā.

Lai kā arī negribētos to atzīt – vairumam cilvēku viņu ego tomēr nosaka visu. Viss, kas ir līdzīgs man, ir labs, viss, ko es nesaprotu,- slikts. Tāpēc cilvēki sapratīsies tikai tad, kad Dievs uz Zemi atsūtīs kādu mistisku, visaptverošu inteliģenci. /citāta autors pats atpazīs savu citātu/

šis aforisms ir spilgts piemērs, kā Ego izliek cilpas caur žēlabām un sūdzēšanos. Ego, kas to ir uzrakstijis, skaidri pasaka to, ka nekad nebūs nospraužamas robežas, kas nodefinēs viņa pilnvaras, jo ir jāparādās kādai mistiskai inteliģencei, kas to izdarītu – tātad nekad! (Apsolu-būs definējamas!)Bet tajā pašā laikā tas tiek pasniegts caur žēlabām, ka negribas to atzīt, jo tas neesmu es, bet re kur tas vairums to pārējo. Nu pasūdzējies, par vairumu pārējo, jūties baigi apmierināts? Ieraudziji svešu Ego…..Un? Ieraugi savējo…..Vo! Sūdzēšanās un gaušanās ir vēlme dalīties sāpēs ar mērķi tās vairot. Atkal par sāpju vairošanu, tiešām tie esam mēs kas to grib darīt!? Nē, tas atkal mūsu draugs Ego. Viņam taču ir nepieciešami racionāli mierinājumi. Ne bez iemesla Tu sajūti sāpes par katru skrambu, ik katram savam sīkumam vai katru sīkāko neveiksmīti un personificēti pārprastu vārdu, jo tas ir atkal iemesls stundām ilgi gauzties un žēloties. Un, ja nav vairs neviena, kas klausās, Tu esi gatavs turpināt gausties sev (viss ir tik traki, cik traku Tu to padari). Un, jau pieminētās skumjas un ilgas ir kombināciju cienīgs materiāls, jo par ko gan tik mūsu Ego neaizdomāsies, lai atrastu iemeslu sevi pažēlot. Attaisnojumu meklēšana…gribu justies slikti, man žēl sevis, man žēl, ka man žēl, man žēl, ka man jāžēlojas utt. utjp. arvien dziļāka kļūst žēlabu, sūdzību un gaušanās aiza. (Man patiešām Tevis žēl) – patiesībā lasot starp rindām skan….labi, ka tā nav noticis ar mani (ak savtīgais aizdomīgums), bet, ja būtu, tad būtu par ko mani žēlot (kā klusa cerība tam ko patiesībā vēlies – žēlabas)..  .sarežģīts tas mūsu čomaks Ego! Jau pieminētā līdzcietība arī neglābs situāciju…varbūt dziļa izpratne un ojektīva palīdzība? (nu varbūt, bet tas lai katra paša ziņā) Kā jau minēju, Būtības augstākās izpausmes, lai paliek katra individualitātei…tai vienīgajai neatkārtojamajai. Sevi žēlot nevajag…Būtībai izpratnes netrūkst. Esi atklāts savos motīvos pret savu Būtību, un visas vēlēšanās tiks piepildītas.

13. Nevairīties atbildības. Nest pilnu atbildību savos pienākumu ietvaros un morāles normu ietvaros par cilvēkiem un dzīvo radību, ekoloģiju un ekonomiku, jebkur, kur  esi uzņēmies atbildību vai stājies saistībās (par sievu, vīru, bērniem, vecākiem, draugiem, cilvēci kopumā, floru, faunu, tai skaitā sevi un savu misiju – pieskarties Būtībai caur attīrīšanos, ticību spēkam un uzticību Gaismai, caurspīdīguma iemantošanu un evolūcijas ceļu mājās uz Gaismu). Tas viss nozīmē, ka Tu nedrīksti darīt tīšas vai netīšas fiziskas, emocionālas, garīgas vai materiālas ciešanas, sāpes un zaudējumus, apdraudot kāda dzīvību, veselību, emocionālo līdzsvaru, materiālo labklājību kā darbos, tā domās, kā pret citiem, tā arī pret sevi. Pildot uzticētos un izvēlētos pienākumus visiem, kuri ir Tavas atbildības rezonansē, arī sev pašam. Pieturoties pie augstāk minētajiem principiem, pilnībā uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem un darbiem, pieskaroties augstākajām morāles un personības izpausmēm – Būtībai.

14. Nenocietināties. Atver sirdi un apziņu, un ievēro augstāk minētos principus. Neklausies un neizplati tenkas, nemelo, nelamājies, nedusmojies, nelielies, neapbižojies un neapvaino citus. Neskumsti un nedod iemeslu kādam skumt, centies novērst garlaicību, esi laipns, esi vērīgs pret apkārtni, nebaidies uzņemties atbildību un neskaud, ja kādam tas izdodas labāk, esi vienkāršāks un uztver visu vienkāršāk. Plūsti! (Tu saki, ka man patīk mācīt dzīvot…es saku nē. Es nenorādu, ka tā ir jādara, es parādu, kā nevajadzētu darīt, bet Tu dari, kā Tev ērtāk!) Ja Tu to visu nedarīsi, tad, ko tad tu darīsi? Tev noteikti ir jautājums…ko tad, lai es daru, ja to visu nedarīt, par ko tad runāt, kā komunicēt, par ko domāt? Apsolīju neapskatīt Būtības izpausmes, bet atceries…ja Tu to visu uzskati par kautko neaiztājamu, tad arī tā ir cilpa…jo sāpes ir aizstājamas tikai ar vienu – ar labsajūtu par sāpju neesamību. Sākumā vajadzētu ar visu šo ganāmpulku tikt galā, izoperēt sāpju ķermeni un iztvarstīt visus šos zvēriņus, nežēlojot nevienu, jo daudzus mēs pat vārdos neesam nosaukuši un vaigā neesam redzējuši. Sāc to darīt jau vakar, jo mums ir dots ne vairāk ne mazāk kā visa dzīve, lai padarītu savu Masku caurspīdīgu, pieskartos Būtībai, atklātu savu Dvēseles spēku un individualitātes burvību un nozīmi pavisam citā gaismā, jeb Gaismā. Padari visu šo attīrīšanos par lielisku hobiju..vēro pats, cik patīkams kļūsti, kā parādās Tavas burvīgās individualitātes aprises. Nebaidies no tukšuma..tas ir mānīgs, daba nemīl tukšumus, drīz Tev parādīsies milzum daudz intersantu hobiju. Sarunu biedru un cilvēku, kurus Tu agrāk pat nebiji ievērojis. Nevajag atstāt uz pēdējo dienu, jo tas radīs pārāk lielu šoku, un ieraugot visus “zvēriņus” uzreiz, to neizturēs neviena, pat ne spēcīga personība..vai tas notiek mirstot, vai sajūkot prātā, tam nav nozīmes. Dzīve būs nomesta zemē un materiālo vērtību, kaislību un alku sabradāta. Jo tikai pieskaroties savai Būtībai mēs saredzēsim visuresošās jēgas, kuras piepilda mūsu dzīves un visu ap mums esošo.

15. Alkatība.  Alkatība ir Egocilpas mezgls, tas ir tas burvīgais mirklis kad vienkārša virve kļūst par cilpu un iegūst savu savilkšanās spēju. Paša radītās alkas pēc jebkā, prasa remdēšanu…ja ir kam sāpēt ir ko remdēt/ja ir kam niezēt ir ko kasīt. Pašam to nemanot Tu kļūsti ar vien alkatīgāks un nepiepildāmāks. Jebkura no šeit minētajām kaislībām liek Ego ķermenim kļūt arvien dzīvotgribošākam un pieredzējušākam kaislību izspēlē un sāpju vairošanā. Jo vairāk principu tiek pārkāpti, jo sarežģītākās alkās Tu iedzīvojies. Tēlot un banalizēt – tas ir Ego dabā. Izspēlēt arvien jaunas ainiņas uz veco kaislību skatuves. No tā paša sūdu kluča, izmīcīt ar vien jaunus tēlus. Kā virtuozs triku meistars, Ego apstrādā situāciju, vadoties pēc paša pieredzes. Jo tik aprobežots savā iztēlē kā Ego, nav neviens. Šis foršais džeks zina tikai dažus trikus. Tie ir tikai augstāk minētie. bet viņa veiklais talants slēpjas tajā, ka viņš prot tos kombinēt, plusot un mīnusot, reizināt un dalīt, tādā veidā mums nojaucot pareizās izvēles, radot arvien sarežģītākus alku simtomus. Šīs kombinācijas var būt visdažādākajās variācijās, ar vissmagāko regresu, un jo regresu ķēde kombinētāka un garāka, jo lielāku reversu tā izsauks. Tādēļ ļoti būtiski ir identificēt katru no šiem trikiem, vai pareizāk būtu teikt – kaislībām, atsevišķi, jo, ja kādā kombināciju gadījumā Tu trīs no piecām neatpazīsi….būsi uzķēries tik un tā. Divkosīga faktu sagrozīšana, sarkastiski jociņi, uzmanības noveršana, liekulība, bailes būt pieķertam, pārizlikšanās no sūdzībām uz dusmām utt. utjp. ved  Tevi arvien dziļākā sāpju purvā. Šīs visas negācijas ir ieroči Ego rokās, lai ievilinātu Tevi pēc iespējas dziļākā alkatības muklājā. Alkas atriebties un alkas pēc materiāliem labumiem ir vienas no spēcīgākajām alkām, tās liek Ego viltībai parādīt pastiprinātu uzmanību un veidot kaislību kombinācijas visneiedojamākajās variācijās, ziedojot visu laiku un spēkus, pārkāpjot visus principus.

 Jo vairāk koncentrējos, jo vairāk redzu jēgu, jo vairāk redzu jēgu, jo vairāk koncentrējos.